Agnese ir meitene no Ozolniekiem, kurai savulaik vidusskolā labi padevās informātika, tāpēc interesējošas studiju programmas meklējusi turpat netālajā augstskolā jomā, kas tuva un saprotama. «Rīgā pat nemēģināju stāties augstskolā, gribējās tuvāk mājām un te arī bija lielākas izredzes iekļūt budžeta grupā,» gandarīta ir jaunā meitene, kuras mazliet samulsušajā sejā ik pa laikam uzplaukst burvīgs smaids. Agnese nav pieradusi pie intervijām, viņa vairāk radusi klusi un mierīgi darīt savu darbu.
Kā topošajai datorspeciālistei Agnesei piedāvāts iesaistīties projektā nozarē, kas sākumā bijusi absolūti sveša, taču ar laiku ieinteresējusi arvien vairāk. Agnese kopā ar citiem speciālistiem pēta gruntsūdeņu līmeņa svārstības Jelgavas apkaimē. Pētījuma rezultātus varēšot izmantot, piemēram, lai sniegtu padomus tiem, kas vēlas būvēt ēkas vai rakt akas. Darbojoties šajā projektā, Agnese kļuvusi par līdzautori vairākām zinātniskajām publikācijām, kā arī aprīlī kopā ar pētnieku grupu piedalīsies Eiropas Ģeozinātņu savienības Ģenerālās asamblejas starptautiskajā zinātniskajā konferencē Vīnē Austrijā.
«Šogad iegūšu bakalaura grādu datorzinātnēs un plānoju studēt maģistrantūrā, taču vēl neesmu izlēmusi - turpināt iesākto vai papildināt zināšanas vides zinībās, jomā, ar kuru šobrīd saistīts mans darbs,» saka Agnese. Jautāta par piešķirto stipendiju, Agnese atkal pasmaida, jo ir gandarīta, ka to ieguvusi. Jaunam cilvēkam, kam dzīvē nemaz tik viegli nav klājies un kurš nupat nostājies uz savām kājām, tas ir liels atspaids. Mamma Agnesi un viņas māsu audzināja viena, tāpēc meitenes jau agri sākušas strādāt, lai varētu pašas par sevi parūpēties, un atbalsts lieti noder. Agneses māsa nupat Latvijas Universitātē sākusi studēt baltu filoloģiju un saņēmusi Vītolu fonda stipendiju.
Uldis Šalajevs, kas šobrīd strādā Briselē Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestā, par motīviem iedibināt šādu stipendiju Dienai raksta: «Faktiski pateicoties dažādām stipendijām, ko pats saņēmu, gan mācoties Ērglu arodvidusskolā, gan LLU un ārvalstīs, esmu ieguvis līdzšinējo izglītību, tas bijis, pateicoties citu labvēlībai un atsaucībai. Šo stipendiju avoti ir bijuši mani vienīgie toreizējie finansējuma avoti izglītības ieguves laika. Tas bija milzīgs atbalsts.» Šobrīd viņš ik mēnesi no saviem ienākumiem ziedo 120 latu citu jauno un talantīgo studentu atbalstam. «Latvijā noteikti ir daudz jaunu, talantīgu cilvēku, kas jau šodien dod savu ieguldījumu valsts attīstībā,» piebilst Uldis, kas divus gadus bijis arī Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents, atbildīgs par ārlietu sfēru, Latvijas jaunatnes politiku un sadarbību ar starptautiskajām jaunatnes organizācijām. Jautāts, kas ir galvenais, lai Latvijas jaunieši spētu piepildīt savus sapņus, Uldis norāda uz vairākām lietām: piederības sajūtu Latvijai, novadam, pagastam, kur audzis, aktuālas informācijas pieejamību, mērķtiecību un labajiem piemēriem, veiksmes stāstiem attiecīgajās nozarēs, kas var kļūt par iedvesmu citiem, iespēju un vidi realizēt savas ieceres, kā arī nemitīgu sevis pilnveidošanu.