Jautājums par zinātnes prioritātēm raisīja asākās diskusijas, jo izskanēja viedoklis, ka ir neefektīvi finansēt visas zinātņu nozares un apakšnozares un tāpēc neprioritāro pārstāvjiem, pat ja viņi ir talantīgi, vajadzētu darboties citu valstu pētniecības centros. Tas aktivizēja sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvjus, kuri norādīja, ka forums atspoguļo deformētu priekšstatu par zinātni - tā publiskajās uzrunās bija jūtama eksakto zinātņu dominance, savukārt sociālās un humanitārās zinātnes šķita atstātas novārtā. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Jānis Jaško gan norādīja, ka arī sociālās un humanitārās zinātnes var sadarboties ar uzņēmumiem un pētīt jautājumus, kas ir aktuāli.
Uz jautājumu, kādu atzīmi desmit ballu skalā Latvijas zinātnei liktu foruma diskusijas dalībnieki, atbilde lielākoties bija pieci vai seši. Toties zinātnes atdeves vērtējumi bija vēl skarbāki. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Māris Ēlerts stāstīja, ka aģentūra aicinājusi zinātniekus iesniegt priekšlikumus, kādus projektus tai būtu vērts finansēt, un gala rezultātā gana kvalitatīvi bijuši tikai trīs no 60 priekšlikumiem, turklāt neviens no tiem neesot no kādas universitātes, kas esot slikta zīme par zinātni Latvijas augstskolās. Savukārt Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš uzsvēra, ka problēma vājajā zinātnes atdevē ir nevis zinātniekos, bet gan industrijā - dominē mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir pārāk vāji, lai uzņemtu to, ko zinātnieki tai var dot.