Zaļo un Zemnieku savienība jau sēdē paziņoja, ka lūgs Valsts prezidentu Andri Bērziņu nodot Saeimai likumu otrreizējai caurlūkošanai, bet, ja parlaments to atstās negrozītu, aicinās apturēt likuma publicēšanu, kas nozīmē, ka tautai par to ir dota iespēja izteikties referendumā. ZZS deputāti piedāvāja palielināt referendumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu līdz 30 000, bet nepiekrita tik radikālām izmaiņām. Līdz 2015. gadam spēkā paliek esošā divpakāpju parakstu vākšanas kārtība, kad pirmajā kārtā 10 000 parakstu vāc pilsoņi, bet otrajā - vienas desmitās daļas pilsoņu parakstīšanos organizē Centrālā vēlēšanu komisija, un šis ir valsts apmaksāts process. Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) sēdē uzsvēra, ka ir laiks atteikties no arhaiskās sistēmas, kad pasēs tiek spiesti zīmogi un cilvēki iet parakstīties uz skolām un kultūras namiem. Viņasprāt, ir laiks noteikt modernākas likumu ierosināšanas iespējas.
Lai likumprojektus nevarētu pieteikt «jebkurš caurbraucējs vai personas ar sliktu reputāciju», kā esošo kārtību raksturoja Ilma Čepāne, tad pēc 2015. gada to varēs izdarīt iniciatīvas grupa, ko varēs izveidot partijas, apvienības vai biedrības. Parakstu vākšanai plānots atvēlēt gadu. Ingmārs Līdaka (ZZS) paredzēja, ka tagad spēkā esošo likumu politiķi pagūs izmantot 2014. gadā, kas ir priekšvēlēšanu gads, un «tad būs zili brīnumi». Debatēs daudz runāja Saskaņas centra deputāti, kuri apelēja pie koalīcijas sirdsapziņas ar pārmetumiem par demokrātijas ierobežošanu. «Demokrātija bez pilsoņu līdzdalības ir neiedomājama,» teica Valērijs Agešins (SC), kuru māca neticība, ka būs sakārtota elektroniskā parakstīšanās, un tad «referendumus rīkos tikai miljonāri par sev svarīgiem jautājumiem». Dzintars Rasnačs domā, ka likumam ir daudz pretinieku tāpēc, ka «būs stingrāka finanšu kontrole, kas izgaismos tos, kuri finansēja iepriekšējo referendumu». Likums sakārto arī līdz šim neregulēto aģitāciju pirms tautas nobalsošanas par likumu ierosināšanu, kā arī pirms referenduma par Saeimas atlaišanu.