To vidū ir arī aicinājums beidzot nostiprināt pašvaldību statusu Satversmē. «Pašvaldības ir liels spēks, un, ja partijas neieklausīsies mūsu viedoklī, tad tā ir pašnāvība partijām,» _Dienai_ teica Ilūkstes novada domes priekšsēdis Stefans Rāzna (ZZS). Kongresa moto bija «Vienoties un izdarīt!».
Savā ziņojumā LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis sacīja, ka nav iespējams runāt par valsts attīstību ilgtermiņā, īstenojot tikai taupīšanas un līdzekļu samazināšanas politiku, bet neieguldot naudu ekonomikas stimulēšanā. Par pirmo un galveno uzdevumu LPS līderis nosauca bezdarba mazināšanu, radot jaunas darbvietas. Viņš kritizēja «aklu paklausību Starptautiskā Valūtas fonda padomiem, nespējot aizstāvēt savu nacionālo pozīciju». LPS uzstāj uz uzkrātās Eiropas Savienības fondu naudas - 2,7 miljardi latu - apgūšanu tuvāko divu gadu laikā. Pašvaldības rosina veikt iekšējā tirgus stimulēšanas pasākumus un pārtraukt ES fondu un nacionālo investīciju iesaldēšanas politiku. LPS arī uzskata, ka Latvijas Bankā depozītā finanšu stabilizācijai noliktais SVF aizdevums būtu jālaiž apgrozībā, lai veicinātu attīstību. Taču šādi pasākumi ir īstenojami, ja tiekot pieņemts vidēja termiņa valsts budžeta likums uz trim gadiem, kas ir vēl viena no LPS prasībām. Kongresa delegāti, norādot uz nepamatoti samazināto finansējumu pašvaldību autoceļiem, aicina atjaunot paredzēto 80% no akcīzes nodokļa naftas produktiem novirzīšanu autoceļu programmai.
Pēc A. Jaunsleiņa runas, Durbes novada domes priekšsēdis Andrejs Radzevičs (TP), kurš ir bijis pašvaldību ministrs un Saeimas deputāts, debatēs sacīja, ka A. Jaunsleinis būtu cienīgs Valsts prezidenta amata kandidāts. Vēlāk Dienai A. Radzevičs paskaidroja: «Jaunsleinis būtu labs prezidents, par ko liecina viņa redzējums un kārtīga latviešu saimnieka izpratne. Man tikai ir bail - ja kāda partija viņu piesavināsies, tā var arī «nokaplēt» viņu kā prezidenta kandidātu.» A. Jaunsleinis nav nevienas partijas biedrs, bet ir ievēlēts Ventspils novada domē no Zaļo un Zemnieku savienības.
Kongress notika Pārgaujas novadā, kas ir viena no mazākajām pašvaldībām Latvijā. Tās priekšsēdis Hardijs Vents Stalbes kultūras nama izvēli kongresa rīkošanai skaidroja ar vēlmi parādīt, ka pēc novadu reformas arī nelieli novadi spēj attīstīties. Rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas būtiski ietekmēja šī kongresa gaisotni - pašvaldības izvirzīja partijām stingras prasības, savukārt partiju pārstāvji vēlējās izmantot kongresa tribīni, lai atgādinātu vēlēšanu tuvumu. Pilsoniskās savienības un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis kongresā izteica apņemšanos stāties pretim tiem cilvēkiem, «kas Latviju ir turējuši gūstā un noveduši strupceļā». Kongresu sveica arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), uzteicot pašvaldības kā vienu no konstruktīvākajiem Saeimas sadarbības partneriem. Latvijā ir 109 novadu, kā arī deviņas lielo pilsētu pašvaldības. Rīgas domi kongresā pārstāvēja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), uz pašvaldībām nozīmīgo pasākumu bija ieradušies arī vairāki ministri un Saeimas deputāti. Lai gan vietējie līderi vērsās pie partijām ar prasībām, lielākā daļa no viņiem ir kādas Saeimā pārstāvētās partijas biedri. Cēsu mērs Gints Šķenders (TP) Dienai atzina, ka prasīs, lai TP pirms vēlēšanām sagatavo dokumentu, kurā apņemtos īstenot pašvaldībām svarīgos uzdevumus.