Tiesa gan, no dažādu ekspertu teiktā var nojaust, ka jebkurā gadījumā sākotnējo iespējamo piegāžu apjoms no Klaipēdas uz Latviju pirms infrastruktūras paplašināšanas Lietuvā un arī pirms Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma paplašināšanas būs neliels.
Šaurā vieta Lietuvā
«Terminālis pievienots Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmai, kura savukārt pievienota Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmai. Tas nozīmē, ka pastāv nepieciešamā infrastruktūra tam, lai tirgotāji varētu Latvijā pārdot dabasgāzi no Klaipēdas termināļa,» Dienai norāda sašķidrinātā dabasgāzes termināļa būvnieka Lietuvas uzņēmuma Klaipedos nafta pārstāve Indre Miliniene. Tiesa gan, I. Miliniene piebilst, ka piegāžu iespējamība gan jāvērtē no Latvijas normatīvo dokumentu prasību viedokļa. Arī informācija Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Jurija Spiridonova rīcībā liecina, ka tehniski mūsu valstij būs iespējams saņemt dabasgāzi no Klaipēdas.
Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulators Klaipēdas termināļa iespējamās piegādes vērtē skeptiski. «Šobrīd Latvija praktiski nevar saņemt dabasgāzi no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa,» skaidro regulatora pārstāve Inese Krūmiņa, atsaucoties uz informāciju, ko sniedzis Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators Amber Grid. Uzņēmums norādījis, ka tagadējās dabasgāzes pārvades jaudas Lietuvā spēj nodrošināt termināļa izmantošanu tikai daļējai Lietuvas vajadzību segšanai un bez Lietuvas cauruļvadu pārvades jaudu palielināšanas «pozitīvs efekts no Klaipēdas LNG termināļa Latvijā un Igaunijā nav sagaidāms,» izklāsta I. Krūmiņa.
Piedalās arī Latvija
Regulatora un Klaipedos nafta sniegtā informācija liecina - lai Klaipēdas terminālis spētu pilnvērtīgi darboties un arī nodrošināt būtisku dabasgāzes apjomu visam reģionam, svarīga ir gāzes pārvades sistēmas jaudas palielināšana Lietuvā maršrutā Klaipēda - Ķiemēni, kā arī termināļa pieslēguma Lietuvas dabasgāzes sistēmai jaudas palielināšana. Lietuvas gāzes pārvades sistēmas paplašināšanas projektā plānota arī Latvijas uzņēmuma Latvijas gāze piedalīšanās ar aptuveni 1,897 miljoniem eiro lielām investīcijām, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaiste 30,337 miljonu eiro apjomā, savukārt Lietuvas operators Amber Grid no saviem līdzekļiem iecerējis ieguldīt aptuveni 23,878 miljonus eiro. Projektu plānots realizēt no 2015. gada līdz 2016. gadam, un tā rezultātā Lietuvas dabasgāzes pārvades jauda palielināsies līdz aptuveni diviem miljardiem kubikmetru gadā. Savukārt paša termināļa pieslēguma jauda Lietuvas dabasgāzes sistēmai pēc tā nodošanas ekspluatācijā nodrošinās gandrīz 1,5 miljardus kubikmetru gadā pārkraušanu, tā nosedzot aptuveni pusi no Lietuvas ikgadējā dabasgāzes patēriņa, bet pēc paplašināšanas - līdz aptuveni 3,8 miljardiem kubikmetru gadā jeb par 25% vairāk nekā Lietuvas gada patēriņš, liecina I. Milinienes teiktais.
Uz kaimiņiem necer
Latvijas amatpersonu teiktais ļauj secināt, ka ar Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa potenciālajām piegādēm energoapgādes plānotāji vismaz tuvākajā nākotnē nerēķinās.
«Latvijas valsts pati neiepērk gāzi, to dara kompānijas, šobrīd - uzņēmums Latvijas gāze. Un jebkuram solim jābūt ekonomiski pamatotam. Tomēr tas, ko mēs gribam sasniegt šajā fāzē, ir drošība - jo, pat nerunājot par politiskajiem apstākļiem, tehniski var būt situācija, ka cauruļvads nestrādā, un, ja gadījumā tā notiek, tad ir svarīgi, ka pastāv tehniska iespēja gāzi saņemt no cita avota,» skaidro J. Spiridinovs, piebilstot - tas nenozīmē, ka Latvija tāpēc iegādāsies dabasgāzi no Klaipēdas.
Savukārt ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska teiktais liecina, ka valdības līmenī Latvija savu dabasgāzes piegāžu drošību nākotnē saista ar reģionālajiem projektiem - Polijas - Lietuvas dabasgāzes cauruļvada vai arī reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību. Par topošo projektu Lietuvā ekonomikas ministrs runā ar neslēptu skepsi: «Ja nespēsim vienoties par reģionālu risinājumu, nebūs citas izejas atrisināt drošības jautājumu, kā tikai katrai valstij būvēt savu nacionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Piemērs redzams Lietuvā, kura investējusi 625 miljonus eiro, lai uzbūvētu savu sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Tas balstās uz Lietuvas nodokļu maksātāju naudu.» Ja gāzes piegādātājs terminālim būs, piemēram, Katara, gāzes cena būs aptuveni par 50% augstāka nekā Gazprom piedāvātā cena, vasaras sākumā pēc valdības sēdes, kurā tika apspriests gāzes apgādes jautājums, komentēja Vjačeslavs Dombrovskis.
Tiesa, jūnijā Lietuvai izdevies radīt lielāku skaidrību par potenciālajām piegādēm - Lietuvas energokoncerns Lietuvos energija spēris soli uz vienošanos ar Norvēģijas naftas un gāzes uzņēmumu Statoil par piegādēm uz pieciem gadiem 0,54 miljardi kubikmetru apjomā. Šāds apjoms ir aptuveni līdzvērtīgs Latvijas uzņēmuma Latvenergo gada patēriņam. Lai gan plānotās piegādes cena netiek atklāta, Lietuvas amatpersonu teiktais liecina, ka tā, visticamāk, būs dārgāka nekā Krievijas dabasgāzes piegādes cena, kas maijā tika samazināta līdz 272 eiro par 1000 kubikmetriem. Lietuvas mediji arī uzsver, ka vienošanās ar Statoil neparedz fiksētu cenu par piegādēm, bet gan būs piesaistīta globālā tirgus cenām. Vienlaikus tiek akcentēts, ka tieši Klaipēdā topošajam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim bijusi izšķirošā nozīme sarunās ar Krievijas dabasgāzes monopolistu Gazprom, kurās Lietuvai izdevies panākt cenu samazinājumu vismaz par 20%.