Šo normu varētu attiecināt ne tikai uz ēkām ar kultūras pieminekļa statusu. Rīgas līdzšinējā pieredze liecina, ka pietiek ar daudz mērenākiem draudiem, lai ēku īpašnieki tomēr sarosītos, savukārt Jūrmalā pašvaldība nupat nodibināja īpašu darba grupu cīņai pret graustiem un plāno tos visus beidzot saskaitīt.
Pietiks ar biedēšanu
Atsavināšanas mehānismu varētu iedarbināt tikai tad, ja īpašnieks apzināti vēlas īpašumu iznīcināt, uzskata VKPAI vadītājs Juris Dambis. Daudzi īpašnieki šobrīd nespēj savus īpašumus pienācīgi uzturēt, tomēr cenšas, un tādus sodīt nevajadzētu, bet ir arī tādi, kas veicina īpašuma sabrukumu, piemēram, atstāj vaļā ēkas durvis, lai tai tiktu klāt vandaļi. «Piespiedu atsavināšana par atlīdzību nozīmē ēku nopirkt, un iespējams, kāds īpašnieks to vien gaida. Jēga ir tad, ja atņem bez atlīdzības. Pietiktu ar vienu vai diviem tādiem gadījumiem, lai citi neatļautos apzināti bojāt savus īpašumus, varbūt pat tik tālu nenonāktu,» spriež J. Dambis. Gadījumos, kad īpašnieks kultūras pieminekli ir iegādājies īpašumā un to ilgstoši nekopj, īpašniekam ir jāpalielina īpašuma nodoklis. Ja īpašnieks saimnieciski izmantojamu kultūras pieminekli uztur labā stāvoklī un nodrošina publisku pieejamību, īpašuma nodokli varētu samazināt par 50%, rosina VKPAI.
Līdz šim vienīgais skaļi izskanējušais atsavināšanas mēģinājums bija 2007. gada sākumā, kad VKPAI ilgstoši nespēja panākt Vācijā dzīvojošajai Ariannai Haitovai piederošo Kuldīgas dzirnavu sakārtošanu, bet pēc īpašnieces paziņojuma par dzirnavu daļas pārdošanu valsts pieteica savas pirmpirkuma tiesības. «Tā bija zināmā mērā avantūra, ja patiešām būtu jāmaksā, būtu grūti, taču īpašniece veica nepieciešamos pasākumus un īpašumu sakārtoja,» atceras J. Dambis.
Pašvaldības grib sev
Pret graustiem jau kādu laiku cīnās arī Rīgas dome (RD), izveidojot datubāzi. Tajā reģistrēti 194 grausti, no tiem 151 pieder vai nu privātām personām, juridiskām personām vai valstij, kultūras pieminekļa statuss ir 13 ēkām, stāsta RD Īpašuma departamenta preses sekretāre Liene Pētersone. RD iepriekšējā sasaukuma laikā jau rosinājusi grozījumus likumā, kas pašvaldībai ļautu graustus pārņemt savā īpašumā, taču Saeimas Pašvaldību komisijā to noraidīja. Efektīvs izrādījies arī mērenāks risinājums - brīdinājums par piespiedu sakārtošanu, ar kuru īpašniekam dod laiku, brīdinot, ka pretējā gadījumā pašvaldība īpašumu sakārtos pati un tiesas ceļā piedzīs naudu. Līdz šim ne reizi nav nācies tērēt budžeta līdzekļus, bet sakārtoti ir īpašumi gan Marijas ielā 6, gan Pētersalas ielā 5, notikusi arī vairāku īpašumu piespiedu nojaukšana, norāda RD Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC). Viņš piesardzīgi vērtē valsts iespējas pārņemt savā īpašumā sliktā stāvoklī esošos kultūras pieminekļus: «Ja saka A, jāsaka arī B un jāparedz papildu līdzekļi. Šodienas apstākļos valsts līdzekļi ir ierobežoti.»
Jūrmalas pašvaldība cīņai pret graustiem sarosījās, kad pašā pilsētas centrā, Jomas ielā 43, nodega vēsturiska ēka, kas jau ilgu laiku bija avārijas stāvoklī. Tagad arī šajā pašvaldībā veidos graustu reģistru un mēģinās panākt vispirms brīvprātīgu, bet vajadzības gadījumā arī piespiedu īpašuma sakārtošanu. Jūrmalas mēra vietnieks Romualds Ražuks, kurš vadīs īpašu darba grupu cīņai pret graustiem, uzskata, ka kultūras pieminekļu atsavināšanu varētu rosināt VKPAI, bet pārējos Jūrmalas teritorijā esošos graustus varētu atļaut atsavināt pašvaldībai. No Jūrmalas uzņēmējiem dome saņēmusi informāciju par nesakoptiem īpašumiem Jomas ielā, kas ir ļoti populāra gājēju iela ar daudziem veikaliem, viesnīcām un ēdināšanas iestādēm. Jūrmalas būvvalde 18 īpašumus šai ielā patiešām atzinusi par nesakoptiem, un pieci īpašnieki pēc pirmā brīdinājuma uzreiz apsolījuši tos sakopt.
Pašvaldību vēlmi pārņemt nesakoptus īpašumus J. Dambis vērtē piesardzīgi - jābūt izstrādātam mehānismam, lai atsavināšana notiktu patiešām sabiedrības interesēs. «Ja iet bojā kultūras piemineklis, visas sabiedrības interesēs ir to glābt, bet diez vai jebkuras ēkas atsavināšana atbilst cilvēktiesību normām,» šaubās J. Dambis.