Savulaik zem Latvijas Zaļās partijas un Tautas partijas karogiem uzņēmēji startēja pašvaldības vēlēšanas, jo vēlējās pārmaiņas pilsētā. Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā septiņi gadi. Uzņēmējiem joprojām ir liels svars domē - ievērojami lielāks nekā daudzās citās pašvaldībās, - taču politisko varu pārņemt viņiem nav izdevies.
Jēkabpils ir kļuvusi par tādu kā L. Salceviča karalisti. Ar katru gadu sarūk iespēja, ka kāds varētu viņu izkonkurēt un vēlētos to darīt. Cilvēki saka - Salcevičs jau nav slikts, bet pilsētā vajadzētu pārmaiņas. Ar gadiem iestājusies rutīna, un arī pilsētas moto «Jēkabpils - labo pārmaiņu pilsēta» paliek kā mērķis, uz kuru tiekties. Tiesa, L. Salceviča darbs ir novērtēts ar Atzinības krustu, ko viņš saņēmis tieši «par ieguldījumu Jēkabpils attīstībā». Pilsētā nekas nevar notikt bez priekšsēža ziņas. «Es atbildēšu. Policija zvana,» paskaidro L. Salcevičs, reaģējot uz tālruņa zvanu. Mērs par visu tiek informēts, lai nebūtu tā, ka žurnālisti jautā par kādu norisi pilsētā, bet viņš nevar komentēt.
Opozīcija zaudē spēkus
Pirms 15 gadiem L. Salcevičs uz domi pārnāca pāri ielai no Jēkabpils Valsts tehnikuma, kuru vadīja desmit gadus. Pašvaldību vēlēšanās 1997. gadā L. Salcevičs kandidēja no Demokrātiskās partijas Saimnieks, kas toreiz domē ieguva tikai divus mandātus, bet domnieki vadību uzticēja tieši viņam. Ja citi mēri ar katrām vēlēšanām pieaudzēja spēkus, lai domē vieni varētu izveidot vairākumu, L. Salcevičam tas nekad nav izdevies. Viņa sasniegums ir četri mandāti - tik deputātu no LPP/LC domē ir arī tagad. No Latvijas Zaļās partijas, Jaunā laika un Saskaņas centra - pa diviem, bet no PCTVL, Tautas partijas un Latvijas Zemnieku savienības - pa vienam.
Katrās vēlēšanās L. Salcevičs startēja no citas partijas, kā mēģinot pielāgot savu politisko piederību situācijai augstākajā varā. Pieredzējušiem domniekiem prātā tikai viens gadījums, kad no mēra pārstāvētas partijas pilsēta kaut ko ieguvusi. «Varoņu ielu uzbūvēja Ainārs Šlesers,» teica kāds no viņiem, atminoties laiku, kad L. Salcevičs bija bijušā satiksmes ministra A. Šlesera vadītajā Latvijas Pirmajā partijā. Viņš bijis arī Latvijas ceļā, startējis no Latvijas Demokrātiskās partijas un no LPP/LC, līdz beidzot šogad izveidoja savu Jēkabpils partiju. L. Salcevičs oponē apgalvojumiem, uzskaitot pienesumu pilsētai no vairāku partiju politiskajām kvotām, uzteicot kā Latvijas ceļu, tā Zaļo un Zemnieku savienību. Vienīgi Tautas partija, kura valdīja treknajos gados, neko nav devusi. «Kamēr, Leonīd, tu būsi galda galā, Tautas partija nepakustinās ne pirkstu. Taču tā ir vēsture, un to nevajag rakstīt,» tagad saka L. Salcevičs, atceroties kāda konkurenta savulaik teikto.
Līdzīgi kā bijušais partijas biedrs Rīgas vicemērs Andris Ameriks, arī L. Salcevičs partijā iesaistījis daudzus ar pašvaldības administrāciju, tās iestādēm un uzņēmumiem saistītus cilvēkus. Domes administrācijā ir 102 cilvēki, bet no pašvaldības budžeta algas maksā vairāk nekā 500 strādājošajiem. Jēkabpils partijas valdē ir pamatskolas direktore Silvija Dreimane, kura kādreiz bijusi Jaunajā laikā. Viņa pašvaldības atbalstu pamatskolai saista ar L. Salceviča pieeju izglītību noteikt kā vienu no prioritātēm, bet tam neesot nekāda sakara ar viņas piederību partijai.
Nevienam citam spēkam Jēkabpilī nav tik daudz biedru kā L. Salceviča partijai, kurā iesaistīti vairāk nekā 300 cilvēku. Tāpēc vien kādam būs grūti viņu izkonkurēt - tā ir liela vēlētāju daļa, kurā ir arī šo cilvēku ģimenes locekļi, radi un draugi. Iepriekš vēlēšanās mēra saraksts uzvarēja ar 2392 vēlētāju balsīm. «Viņš ir atradis veidu, kā ilgstoši atrasties amatā, turot apmierinātus sev apkārt esošos cilvēkus,» atzina kāds mēra pazinējs. Patiesi, kāpēc gan lai Vienotība būtu opozīcijā, ja no Jaunā laika ievēlētajam Aivaram Krapam ir uzticēts vadīt Ceļu fondu un pārvadājumu nodaļu. Domes sēdēs priekšsēdis var justies samērā mierīgi, jo vienīgie nemiera cēlāji ir no LZP un TP ievēlētie deputāti, bet šādos gadījumos visu nosakot spārnotais teiciens: «Izteiksim viedokli balsojot,» citādi domājošos atstājot mazākumā. Zināmu asumu sēdes zaudējušas arī pēc Vladimira Reskāja (SC) ievēlēšanas Saeimā - viņš bijis aktīvs domnieks.
Pašvaldību vadītājiem, kas ilgi pie varas, izveidojies arī vajadzīgo cilvēku loks ministrijās, un šie kontakti ir vēl viena priekšrocība, kāda nebūs nevienam varbūtējam konkurentam. «Nekad nevajag cilvēkiem melot,» saka L. Salcevičs, atbildot uz vaicāto, kā tik ilgi noturējies amatā. Pilsētniekiem gan vēl labā atmiņā nu jau likvidētās LPP/LC kampaņa 2009. gadā - kur vien pavēries skats, pretim bijis Salceviča komandas lozungs «Ģimene, darbs, mājas - katram jēkabpilietim». L. Salcevičs saka, ka viņam lozungs nemaz nav paticis, jo, «protams, ka tas nebija izpildāms», bet tā bijusi LPP/LC vadības griba - visā Latvijā uzrunāt vēlētājus ar vieniem un tiem pašiem vārdiem.
Ar mēru vairs necīnīsies
L. Salcevičs redz cilvēkus, kas bez viņa vēl varētu vadīt pašvaldību, kā pirmos minot SIA Ošukalns priekšsēdētāju A. Nitišu un SIA LC Būve priekšsēdi Daini Dzērvīti (ievēlēts no TP). Tieši viņi 2005. gadā kopā ar domubiedriem cerēja, ka izdosies domē īstenot pārmaiņas. Taču bez politiskās pieredzes un varas pārņemšanai nepieciešamajām iemaņām neizdevās savā pusē dabūt septiņas deputātus - ne viņiem bija ko solīt, ne zināja, kā to darīt. Tā LZP un TP palika opozīcijā. Tagad vairs ne viens, ne otrs ar L. Salceviču cīnīties neplāno. «Visam savs laiks. Jā, reiz Tautas partija gribēja nomainīt varu un mēs būtu pietiekami labi pilsētu vadījuši, bet tas laiks ir pagājis - Tautas partijas vairs nav un arī paši esam palikuši vecāki,» nosaka D. Dzērvītis.
A. Nitišs atceras, ka nācis politikā ne tik daudz, lai sēstos mēra krēslā, bet lai dotu kādu pienesumu pašvaldībai. Pietiekami liela uzņēmuma vadītājs arī tā nevar vienkārši paiet malā, deleģējot funkcijas kādam citam. A. Nitišs atzīst, ka šajā sasaukumā priekšsēža darba stils ir mainījies - lēmumi vairs netiek sagatavoti šaurā lokā, bet to apspriešanā iesaistīti visi deputāti, taču par pilnīgu informācijas pieejamību runāt gan nevarot. Par savu lielāko sasniegumu opozīcija uzskata panākto, ka pilsētas jaunā tilta projektā netiek ieguldīts Jēkabpilij paredzētais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, uz ko varēja pretendēt reģionālās nozīmes attīstības centri. Opozīcija pierādīja, ka Daugavas šķērsojuma projekts ir valsts interesēs un tajā jāiegulda valsts budžeta nauda.
Jēkabpils ir viena no deviņām lielajām pilsētām. Domnieki gan vēlējās, lai Jēkabpils būtu novada centrs, apvienojoties ar apkārtējiem Ābeļu, Krustpils, Salas, Kūku pagastiem, bet tie negribēja būt kopā ar pilsētu. Tiesa, Jēkabpils novada un Krustpils novada domes ir izvietotas Jēkabpils pilsētā, kuras vairāki domes deputāti savukārt dzīvo apkārtējos pagastos, tā nemaz nevarēdami par sevi balsot - arī domes priekšsēdis. Kad pašvaldību reforma tuvojās finišam, L. Salcevičs padzirdējis, ka Valmiera kļuvusi par Lielo pilsētu asociācijas asociēto biedru, un arī izteicies vēlēšanos būt tajā. Likumā noteica, ka republikas nozīmes pilsētas statusu var piešķirt pilsētām ar vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju. Nesenajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumā Saeimas komisijā gan izskanēja, ka Jēkabpils vairs šim kritērijam neatbilstot. To apstrīd arī Krustpils pilsētas atjaunošanas iniciatīvas grupa Pētera Mauriņa vadībā. Pašvaldības statuss diez vai mainīsies, bet Jēkabpils dzīvi gan tas mainīja, jo pēc rajona padomes reorganizācijas, pārņemot rajona funkcijas un īpašumus, pilsēta nonāca dotējamo pašvaldību skaitā.