Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļa (bijusī būvvalde) situāciju Jomas ielā izvērtēja pēc JUB iniciatīvas. Astoņpadsmit ēkas tika atzītas par nesakārtotām, un to īpašnieki brīdināti, bet domē izveidota pat īpaša darba grupa vicemēra Romualda Ražuka vadībā. Viņš atzīst, ka ēku īpašnieku atsaucība nav bijusi pārāk liela un lielāko daļu nāksies brīdināt atkārtoti. Iespējams, nāksies arī daļu ēku sakārtot pašai pašvaldībai, pēc tam piedzenot izdevumus no īpašniekiem. Jomas iela uzņēmējus interesēja īpaši, jo tā ir pilsētas galvenā tirdzniecības iela, kuru apmeklē lielākā daļa pilsētas viesu. «Ar tik pasīvām metodēm kā brīdinājuma vēstules neko nevar panākt. Pašvaldības policijai ir tiesības kaut vai katru nedēļu sodīt nesakārtoto ēku īpašniekus,» norādīja JUB vadītājs Māris Dzenītis, kurš pats ir Jūrmalas domes deputāts, bet strādā opozīcijā. Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja p.i. Vita Zvejniece gan atzīst, ka koka ēku restaurācija ir salīdzinoši dārga, tāpēc labākajā gadījumā būvvalde var cerēt uz fasādes nokrāsošanu. Vienlaikus ir grūti īpašniekus piespiest ieguldīt līdzekļus ēku fasāžu krāsošanā, ja ir jau saskaņoti skiču projekti vai tehniskie projekti nopietnākai rekonstrukcijai, bet plānus apturējusi krīze. Reizēm īpašnieks, kas atguvis ēkas denacionalizācijas ceļā, tās nespēj pienācīgi apsaimniekot līdzekļu trūkuma dēļ. Vienu problēmu gan izdosies atrisināt - saistošajos noteikumos paredzēts iekļaut normu, kas īpašniekiem uzliek par pienākumu rudenī novākt sezonas būves, piemēram, vasaras kafejnīcu pagaidu konstrukcijas. M. Dzenītis šo normu vērtē atzinīgi, tomēr uzskata, ka ne jau uzņēmēji ir tie, kuru īpašumi ir visbēdīgākajā stāvoklī, grausti lielākoties ir ēkas, kurās saimnieciskā darbība nenotiek. Joprojām iedzīvotāju drošību apdraud daļēji nodegusī ēka Jomas ielā 43, kuras īpašnieki pēc sarunām ar pašvaldību ir apgalvojuši, ka pat nolīguši būvniekus grausta sakārtošanai, taču joprojām nekas nav darīts.
JUB vadītājs atzīst, ka biedrībā nav spriests, kā uzlabot Jomas ielas veikalu un kafejnīcu kvalitāti. Izteiktās sezonalitātes dēļ, kad peļņu var gūt divus mēnešus gadā, Jomas ielā redz visai nedaudzus pazīstamus zīmolus. «Kaut ko uzspiest uzņēmējiem ir praktiski neiespējami, kaut arī būtu pareizi, ja eksistētu kādi standarti vai sertificēšanas sistēma. Taču jārēķinās, ka Jomas ielā ir ļoti augsts nekustamā īpašuma nodoklis, un arī citi izdevumi ir gana lieli,» atzina M. Dzenītis. Savukārt Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Bērzkalns norādīja - visu gadu strādājošie uzņēmēji pievērsuši atbildīgo dienestu uzmanību, ka netiek pietiekami kontrolēti tie uzņēmumi, kas tirgojas tikai sezonas laikā un reizēm pat tirdzniecībai neparedzētās telpās. «Ja grib tirgoties Jūrmalā, ir jābūt atbilstošai kvalitātei,» uzskata A. Bērzkalns.