Kooperatīvu rocība neatļauj viņiem piešķirt soda procentu amnestiju iedzīvotājiem, kā to dara RNP. Kooperatīvu vadītāji uzskata, ka apsaimniekošanas jomā Rīgā valda nevienlīdzība un šāda kārtība vērsta uz to, lai vairāk māju pārietu pie RNP.
Neizdevīgi noteikumi
Kopš 2003. gada DzĪKS Staburags ir samaksājis Rīgas siltumam (RS) vairāk nekā 2,35 miljonus latu, stāsta kooperatīva valdes priekšsēdētājs Ilmārs Zāģeris. Kooperatīvs, kas apsaimnieko 11 mājas ar 1060 dzīvokļiem, nav bijis uzņēmumam parādā ne santīma un saņēmis pateicību no RS, kurā uzņēmums «ar gandarījumu atzīmē, ka mūsu sadarbība bijusi veiksmīga un produktīva, kas balstās uz savstarpējās cieņas un uzticības principiem». Savukārt Rīgas ūdenim (RŪ) kooperatīvs maksājis ar mēneša nobīdi, jo vēlas atjaunot agrāko praksi - pirms vairākiem gadiem apsaimniekotājs saņēma 3% no rēķinu summas par naudas iekasēšanu no iedzīvotājiem, ar kuriem siltumenerģijas un ūdens piegādātājiem nav tiešo līgumu. «Pēc pulksten pieciem vakarā sākas mans otrais darbs - staigāt pa dzīvokļiem un runāt ar parādniekiem. Ne RŪ, ne RS par to nemaksā ne santīma, un mums no nabadzīgo iedzīvotāju maksājumiem jāuztur šo uzņēmumu daudzie priekšnieki,» uzskata I. Zāģeris. Pēc viņa teiktā, lai laikus norēķinātos par ūdeni un siltumu, apsaimniekotājiem nākas pārkāpt likumu, kas uzkrājumus aizliedz izmantot neizpildītu saistību izpildei. Pakalpojumu piegādātāji gan norāda, ka rēķinu administrēšana jāiekļauj apsaimniekošanas maksā. «RS sagatavo rēķinu par piegādāto siltumu ēkām pēc apstiprināta tarifa. Ko tālāk dara apsaimniekotājs, tā ir viņa darīšana, mēs neesam pakalpojuma sniedzēji, bet siltumenerģijas ražotāji un piegādātāji,» skaidro RS pārstāve Jana Roze. Savukārt RŪ preses sekretārs Artūrs Mucenieks skaidro, ka pirms aptuveni 7-8 gadiem tiešām uzņēmums maksājis apsaimniekotājiem trīs procentus no rēķina summas, taču, apstiprinot jaunos tarifus, regulators iebildis pret šādu maksājumu iekļaušanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Daiga Reihmane norāda, ka siltumenerģijas tarifa aprēķināšanas metodika nekad nav paredzējusi šādus maksājumus par rēķinu administrēšanu, savukārt par ūdeni šāda prakse bijusi laikā, kad tarifus apstiprināja pašvaldību regulatori. Uzņēmumu akcionāri var lemt, ka daļu peļņas novirza apsaimniekotājiem par rēķinu administrēšanu, taču šo jomu neregulē SPRK.
«Mēs esam kā citplanētieši, pilsētai vispār neeksistējam, jo runā vienmēr tikai par RNP un denacionalizētajiem namiem, it kā citiem problēmu nebūtu,» neapmierināta ir DzĪKS Temps valdes priekšsēdētāja Tatjana Maculeviča. «Esam ļoti daudz paveikuši - kāpņu telpu remontus, logu nomaiņu, un esmu pārliecināta, ka DzĪKS apsaimnieko mājas labāk nekā RNP, bet tas prasa daudz vairāk iedzīvotāju līdzekļu,» viņa saka. T. Maculeviča, tāpat kā I. Zāģeris, norāda: lai gan kooperatīvi maksā nodokļus, tie nevar pretendēt uz pilnu finansējumu pievadceļu un iekšpagalmu asfaltēšanai, bet tikai uz 50% no tāmes. Turklāt, ja pašvaldība nāk ar savu līdzfinansējumu, tā rīko konkursu par darbu veikšanu, kura komisijā DzĪKS pārstāvji netiek aicināti. DzĪKS Temps apsaimnieko ap 2000 dzīvokļu ar vairāk nekā 4300 iedzīvotājiem. RNP preses sekretārs Krists Leiškalns gan norāda, ka sabiedrībā par šī uzņēmuma «izredzētību» valda daudz mītu un nav tā, ka visus RNP māju iekšpagalmus un pievadceļus pašvaldība asfaltētu par velti.
Deputāti sola grozījumus
Vēl viena problēma, kas nomāc apsaimniekotājus, ir nespēja tikt galā ar parādiem. Diena jau rakstīja, ka arī citi apsaimniekotāji sūdzas par banku īpašumā nonākušajiem dzīvokļiem, kurus pārdodot apsaimniekotājs neko nesaņem. I. Zāģeris norāda, ka nepieciešams piesaistīt parādu nevis dzīvokļa īpašniekam, bet pašam dzīvoklim, lai nerastos situācija, kad dzīvokli pārdod, bijušo īpašnieku nevar atrast un parāds paliek nesamaksāts. Viņš uzskata, ka likumu varēja pieņemt jau sen, un tur aizdomās bankas par likuma grozījumu bremzēšanu, jo tie nebūs banku interesēs. Šis jautājums tiks risināts, grozot vairākus likumus, to skaitā Civilprocesa likumu, un jau tuvākajā laikā attiecīgie grozījumi varētu tikt izskatīti 2. lasījumā, sola Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sekretārs Viktors Valainis. «Ir plānots ieviest normu, ka dzīvokli nedrīkst pārdot, nesamaksājot rēķinus,» stāsta V. Valainis. Lai arī likumdošanas pakete, kas paredz daudzas izmaiņas namu apsaimniekošanā, nevirzās viegli, V. Valainis nepiekrīt I. Zāģera kritikai, ka likumprojekts «apaudzis ar zirnekļa tīkliem», un pamatakmens jau esot ielikts, lai pieņemtu kardinālas pārmaiņas apsaimniekošanas jomā.
T. Maculeviča norāda uz vēl vienu jomu, kas būtu ar steigu jāsakārto - atšķirībā no citiem apsaimniekotājiem uz dzīvokļu kooperatīviem attiecas divi likumi, kuru normas ne vienmēr sakrīt, ir jārīko sanāksmes gan kooperatīva biedriem, gan dzīvokļu īpašniekiem, kas nav viens un tas pats.