Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.
Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.
Bailes no bezdarba
Ja ir sava uzņēmējdarbība - kaut viens neliels, bet pelnošs veikals -, vai ja ir stabils darbs, tad par finansiālo situāciju nevar sūdzēties, bet, ja bizness bankrotē vai gadās zaudēt darbu, tad patlaban Portugālē no jauna izveidot pelnošu biznesu vai ātri atrast darbu ir grūti. Tā situāciju raksturo mediķe Laura Silveša (vārds mainīts), kura dzīvo Lisabonā un strādā vērienīgā veselības aprūpes iestādē. Pēc portugāļu mediķes teiktā, veselības aprūpes nozarē valda taupības politika, strādājošajiem pieaugot darba apjoms, bet atalgojums nepalielinoties, turklāt, ja kāds mediķis atstāj darbu, tad vietā citu nepieņem, bet paveicamo pienākumu apjomu sadalot palikušajiem kolēģiem. «Man patīk mans darbs, man patīk strādāt medicīnā, bet man nepatīk tas, ka valsts mēroga finansiālās problēmas tiek risinātas šādā veidā,» teic Laura. Tomēr aiziet no esošā darba viņa būtu gatava vienīgi tad, ja būtu cits, labāks darbs.
Bezdarba līmenis†Portugālē šā gada pirmajā ceturksnī bija lielāks par 13%, savukārt oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits pārsniedza 700 tūkstošus, liecina valsts statistikas biroja dati.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Portugālē darba meklētāji, kuriem nepaveicas savā valstī, dodas strādāt uz ārvalstīm. Jāatgādina, ka Diena jau pirms vairākiem gadiem rakstīja, Portugāli atstāj katrs desmitais universitāti beigušais. Pēc šīs valsts iedzīvotāju šopavasar stāstītā, uzmanība bieži tiek pievērsta darba iespējām kaimiņzemē Spānijā, kura gan arī cīnās ar ekonomiskajām grūtībām, un par turīgajām uzskatītajās Rietumeiropas valstīs. Savukārt portugāļu darba meklējumi ārpus ES bieži saistās ar Brazīliju.
Arī trīsdesmitgadnieku paaudzei piederošā L. Silveša stāsta, ja viņai vairs nebūs iespējams strādāt mediķes profesijā Portugālē, tad viņa - tāpat kā citi mediķi - apsverot iespēju meklēt darbu Brazīlijā. Darba atrašanai tieši šajā Dienvidamerikas valstī varot palīdzēt tas, ka tur portugāļu valoda ir oficiālā valoda, līdz ar to nav jāpārvar svešvalodu barjera, turklāt Brazīlija ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām, kura nākotnē varētu apliecināt būtisku izaugsmes potenciālu. Pēc mediķiem liels pieprasījums esot arī Persijas līča reģionā, un kāds no Lauras bijušajiem kolēģiem jau karjeru turpinot Abū Dabī.
Līdzīgu nākotnes vīziju - ja neizdosies atrast darbu Portugālē, tad nāksies doties uz ārvalstīm, - pauž arī universitātes pilsētā Koimbrā sastaptie studenti Rikardu, Marija un Rauls. Pēc studentu teiktā, atrast darbu Brazīlijā varētu būt vienkāršāk, savukārt strādāt kādā no Rietumeiropas valstīm - finansiāli ienesīgāk. Tomēr pēc studiju beigām vispirms jācenšas atrast darbu, veidot karjeru un varbūt arī attīstīt savu uzņēmējdarbību Portugālē, uzsver jaunieši.
Miljons no tūrisma
Ņemot vērā lielo bezdarbu un joprojām jūtamo globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, vietējais patēriņš Portugālē strauju kāpumu nepiedzīvo. Tieši pretēji - martā, salīdzinot ar martu pērn, Portugālē vērojams mazumtirdzniecības apjoma samazinājums, atsaucoties uz Eurostat, vēsta LETA.
Drīz pēc tam, kad Portugāli sasniedza globālā ekonomiskā krīze, šīs valsts amatpersonas un uzņēmēji, saprotot, ka vietējo iedzīvotāju patēriņa kāpums nav gaidāms, mērķtiecīgi sāka attīstīt tūrismu, popularizējot savu valsti ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē. Nostiprinājās uzskats, ka tieši tūrisms kā nozare, kas prasa samērā mazus ieguldījumus, var kļūt par vienu no spēcīgākajiem Portugāles ekonomikas balstiem krīzes pārvarēšanas procesā, turklāt palīdzēja tas, ka šajā virzienā Portugāle pēdējā pusgadsimta laikā jau bija guvusi noderīgu pieredzi. (Tieši tūrisma un sabiedrisko pakalpojumu attīstība veicināja pakalpojumu sektora īpatsvara palielināšanos Portugāles iekšzemes kopproduktā - no 29% 1973. gadā līdz 65% 2012. gadā, rāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopotie dati.)
Tūrisma nozarē strādājošie portugāļi zina stāstīt, ka Lisabonas ostā pēdējā laikā par pastāvīgiem viesiem kļuvuši kruīza kuģi, ar kuriem vienlaikus ierodas simtiem un pat tūkstošiem ceļotāju gan no ASV, gan no Āzijas. Pēc neoficiālas informācijas, Lisabonā visu ceļotāju kopējo tēriņu apjoms tūrisma sezonā vienas dienas laikā pārsniedzot miljonu eiro. Turklāt pēdējā laikā ārvalstu tūristi pārpilda pat tādus senāk aiz Portugāles robežām mazpazīstamus Lisabonas rajonus kā Alfama un tādas agrāk klusas mazpilsētas kā Obiduša.
Līdz ar tūristu skaita pieaugumu populārāko apskates vietu pašvaldību pārstāvji sastopas ar nepieciešamību novērst satiksmes sastrēgumus un atbilstoši jaunajai situācijai organizēt gan dažādu transporta līdzekļu (vieglo automašīnu, tūristu autobusu, sabiedriskā transporta, motociklu un velosipēdu), gan gājēju pārvietošanos, kā arī nodrošināt informāciju ne tikai portugāļu valodā, bet arī vismaz vienā svešvalodā, un visbiežāk tiek izvēlēta angļu valoda. Jāpiebilst, ka novērojumi liecina - Portugālē aizvien biežāk redzams, ka informācija par apskates objektiem un transportu izklāstīta, izmantojot ķīniešu hieroglifus.
Streiks kā ikdiena
Ārvalstu tūristu piesaistei gan nedaudz traucē tāda Portugālē ierasta sociālekonomisko problēmu risināšanas metode kā streiki. Iepriekš Latviju sasniedza ziņas par dzelzceļnieku streiku, bet nesen starptautisku uzmanību piesaistīja Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Portugal pilotu streiks, kura dēļ, piemēram, 1. maijā bija atcelta aptuveni trešā daļa TAP Portugal reisu.
Tūrisma nozares speciāliste Patrīcija Markueša zina stāstīt, ka «aviokompānija pasažieriem, kuri iegādājušies biļetes uz streika dēļ atceltajiem reisiem, piedāvā izmantot biļeti citā laikā viena gada periodā». Tiek vēstīts, ka, pēc aviokompānijas aplēsēm, streiks tai var izmaksāt ap 70 miljoniem eiro. Streikojošo pilotu prasības saistītas ar to, ka neesot atjaunota tāda sistēma piemaksām par darba stāžu, kāda tika apturēta 2011. gadā, un ar plānoto TAP akciju pārdošanu.