Studijas izmācīja
Viktors nekautrējas no tā, ka pēc vidusskolas arī viņam zibējušas acis uz nekustamā īpašuma tirdzniecību - tagad plīsušais burbulis tad vēl strauji auga, un, lai bizness grieztos, mākleriem īpaši pat nebija jānopūlas. Viktors iestājās RTU studiju programmā Nekustamā īpašuma pārvaldība. Pirmos divus gadus apguva vispārīgos priekšmetus un izmēģināja spēkus kā mākleris mājokļu pirkšanā un pārdošanā, taču 3.kursā tomēr izvēlējās namu pārvaldnieka, nevis māklera vai nekustamā īpašuma vērtētāja specialitāti. Viktors atklāj, ka studijas devušas nopietnāku izpratni par ekonomikas norisēm, «citādu domāšanu, lai nav gluži taisnvirziena». Patlaban viņš studē būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanu RTU maģistrantūrā, jo uzskata, ka bakalaura grāds ir tikai pamatbāze, bet tālākas studijas ļauj zināšanas noslīpēt.
No nākamā gada 1.janvāra Latvijā spēkā stājas jauna prasība - namu pārvaldniekiem turpmāk būs obligāts augstākās izglītības diploms šajā jomā. Viktors uzskata, ka tā tam bija jābūt jau sen, jo namu apsaimniekotājs nav gluži sētnieks. «Jābūt spēcīgam ekonomikā, ar daudzpusīgām zināšanām, jāpārzina rēķinu sastādīšana, optimizēšanas lietas, jāraksta projekti ēku siltināšanai un renovācijai. Jāsaprot arī, vai jumts jāmaina vai arī to var salabot. Teorētiski apsaimniekotājs bez diploma ar vienu māju var tikt galā, bet ja to māju ir 300, 400… Diploms iedod zīmogu, ka neko nesalaidīsi grīstē, īsos kursos to visu iemācīties ir nereāli,» Viktors saka. Viņaprāt, ja apsaimniekotājs nav profesionālis, var gadīties, ka nama vizuālajā sakārtotībā iepil kāda darvas pile - piemēram, neprasme menedžēt maksājumus ieved māju parādos.
Novērtēja «zaļo gurķi»
Prakses vietu Viktors izvēlējās meklēt dzimtajā Jelgavā. Pilsētā ir četri namu apsaimniekošanas uzņēmumi, un puisis devās pieteikties lielākajā, kura pārziņā ir ap 400 daudzdzīvokļu ēku, - Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvaldē. «Kā jau praktikants sāku ar mazajiem darbiem, par ko sākumā domāju - priekš kam, bet pēc tam tos ļoti novērtēju,» Viktors atceras. Pamazām viņam sāka uzticēt nopietnākus uzdevumus, Viktors aktīvi iesaistījās arī kādas ēkas renovācijas projektā. Kā novērtējumu viņš saņēma pastāvīga darba piedāvājumu - uzreiz pārvaldes Ēku ekspluatācijas daļas vadītāja vietnieka amatā.
«Man ir ļoti paveicies ar uzņēmumu, kur strādāju,» Viktors atzīst un skaidro, ka daudzas lietas, kas citiem apsaimniekotājiem savā darbā vēl tikai būs jāievieš, viņa darbavieta jau īstenojusi. Viktors arī priecājas par zinošu un progresīvu priekšnieku, jo dzirdējis, ka citviet jauno speciālistu ierosinājumi atduras gan pret vadības neieinteresētību, gan attieksmi «ko gan tie zaļie gurķi zina!». Viktoram aktuālāks izaicinājums drīzāk ir tas, kā teorētiskās zināšanas savietot ar praksi, jo ne vienmēr tas ir iespējams viens pret vienu. Viktora darba pienākumi variē no ikdienišķām lietām līdz ēku renovēšanas un siltināšanas projektu vadībai, visur jādomā arī par optimizāciju - gan to, vai un kā samazināt sētnieku skaitu, gan to, kā nosiltināt visu pilsētu laikā, kad naudas nevienam nav un cilvēki ir grūti pārliecināmi ieguldīt ēkā. «Vienam pašam pa to visu pērties grūti, svarīgs ir komandas darbs,» saka Viktors un piebilst, ka arī kursabiedri un pasniedzēji RTU ir viņa atbalsta grupa, ar ko konsultēties.
Savs klubs atslodzei
Atslodze no namu apsaimniekošanas Viktoram ir viņa otra nodarbošanās - kopā ar draugu viņš 2009.gada februārī Jelgavā atvēra Pasta klubu jeb Post club. Atsevišķus izklaides pasākumus vispirms sākuši taisīt kādas kafejnīcas paspārnē, līdz sapratuši, ka spēj izveidot autonomu izklaides vietu. «Gandrīz tikai paši vien ticējām, ka atvērsimies.» Viktors stāsta, ka abi ar kompanjonu ļoti shēmojuši, lai, biznesu sākot, varētu iztikt bez kredīta, arī tagad stingri jāpiedomā, kā krīzes laikā pelnīt, taču sokoties tīri labi. Klubā izveidota stabila darbinieku komanda, abi līdzīpašnieki nu vairs tikai pārrauga finanses un, protams, nāk uz pasākumiem. «Pašiem ir, kur atpūsties,» Viktors smaida, bet nenoliedz, ka pamatdarba un kluba pārraudzības savienošana ikdienā liek paskraidīt.
Klubs Viktoram arī ļāvis sapelnīt kopā ar kursabiedru izlolotai iecerei - puiši pēc savas iniciatīvas pabijuši vērienīgā starptautiskā nekustamo īpašumu apsaimniekotāju seminārā Amsterdamā. «Ko tas man deva? Īsti nevaru atbildēt, bet tajā pašā laikā tas deva nenormāli daudz. Piemēram, pie apaļā galda sēdējām blakus Lego īpašniekam, kurš stāstīja, kā cels jaunu rūpnīcu un kā to apsaimniekos. Tādas lietas citur neiegūsi,» Viktors klāsta. Redzot pasaules vērienu, kur viena uzņēmuma pārziņā mēdz būt pat tūkstošiem ēku, puisis neizslēdz, ka arī pats nākotnē varētu mēģināt startēt kādā starptautiskā savas nozares kompānijā. «Londona taču tagad ir tikpat tālu, cik Daugavpils - tepat ap stūri.»