Saulainas dienas turpinās jau 13. gadu - kopš 1998. gada. Šajā laikā par savāktajiem ziedojumiem ir veikti daudzi labi darbi - izremontētas divas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nodaļas, uzcelta 16. nodaļas piebūve, kurā slimnīcas speciālisti konsultē saslimušos bērnus, slimnīcā atvērta Rīgas Centrālās bibliotēkas filiāle Saulaino dienu bibliotēka, nodrošināta datoru un interneta lietošana nodaļās pacientiem, kuriem ir gultas režīms, izveidota informatīva mājaslapa www.slimnicaberniem.lv, kurā bērni un viņu vecāki var uzzināt par ārstniecības procesu Bērnu slimnīcā, atjaunota slimnīcas Vecāku māja, kurā sasirgušo bērnu vecāki var atpūsties, lai būtu sava slimā bērna tuvumā.
Vecākiem grūti
Mums vēl nesenā atmiņā ir gadījums, kad Latviju pāršalca ziņa - meitene saindējusies ar kaimiņienes sagatavoto balto mušmiri, un vienīgais, kas varēja glābt mazās Airitas dzīvību, bija aknu transplantācija. Diemžēl šis nav vienīgais gadījums, kad vecākus pārsteidz pēkšņa un smaga situācija - saslimst bērns, un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā sāktā ārstēšana jāturpina ārvalstīs. Cik daudz ir jāpaveic ārstiem un cik daudz nezināmo ienāk vecāku un bērnu ikdienā, zina stāstīt Bērnu slimību klīnikas virsārste, gastroenteroloģe Ieva Eglīte, kura ir gādājusi par vairāku bērnu pārvešanu uz ārvalstu klīnikām: «Mūsu slimnīcas mediķu uzdevums tādos gadījumos ir stabilizēt bērna veselības stāvokli, lai viņu varētu pārvest ārstēšanai uz citu valsti, vienlaikus aktīvi sazināmies ar ārvalsts klīnikas mediķiem, lai nodrošinātu kolēģus ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai pārņemtu pacienta ārstēšanu. Rakstām konsīlija lēmumu, lai pacientam tiktu izsniegta E112 karte no Nacionālā Veselības fonda, kas nodrošina medicīnisko palīdzību ārzemēs, bet tā nenodrošina vecāku transportēšanas un uzturēšanās izdevumus. Nereti laiks ir ļoti ierobežots, tādēļ slimnīca lūdz sadarbības iestāžu (NMPD, PMLP, NVF) aktīvu līdzdalību un atsaucību.
Vecākiem tikmēr jāpaspēj sakārtot dokumentus, proti, pasi pašiem un bērnam, nokārtot brauciena biļetes, veselības apdrošināšanu, apmešanās vietu otrai personai, jo ārzemju klīnikās, līdzīgi kā Latvijas slimnīcās, uzņem bērnu kopā ar vienu no vecākiem. Ļoti svarīgi ir atrast finanšu līdzekļus, kuri nepieciešami minētajām lietām un vismaz pāris nedēļu ilgai dzīvošanai ārzemēs, turklāt šis laiks var arī ieilgt.
Nereti, sazinoties ar ārvalstu klīniku, paralēli medicīniskajiem jautājumiem risinām arī sadzīviskas lietas, proti, vai vecākiem būs kādi papildus maksājumi, piemēram, pacienta iemaksas, maksa par vecāku gultu slimnīcā, ēdināšanu, skaidrojam vecāku apmešanās iespējas (tuvējās viesnīcas, vecāku mājas) utt. Šie ir jautājumi, kuros mēs lūdzam Bērnu slimnīcas fonda un sociālo darbinieku palīdzību.»
Airitu Vācijā izglāba. Diemžēl pirms šī gadījuma ir bijusi arī traģiska pieredze ar smagi slimiem bērniem - 2008. gadā slimnīcā nokļuva zēns ļoti smagā stāvoklī. Tika savākti ziedojumi, lai varētu viņu transportēt uz klīniku ārpus Latvijas, Artis tika aizvests uz Briseli, tomēr viņa dzīvību vairs neizdevās glābt. Pateicoties lielajam sabiedrības atbalstam un puiša vecāku lēmumam, šo naudiņu turpmāk novirzīt bērniem, kas nokļuvuši līdzīgā situācijā, Bērnu slimnīcas fonda ietvaros tika izveidots Ārkārtas gadījumu fonds. Šie līdzekļi ir devuši iespēju atbalstīt jau 25 bērniņus un viņu ģimenes, kam ir bijusi šāda nepieciešamība.
Pašlaik līdzekļi Ārkārtas gadījumu fondā ir gandrīz izsmelti, ļaujot nākotnē palīdzēt vien diviem vai trim bērniem. Taču katru gadu ir vismaz seši bērni, kuriem nepieciešams šāds atbalsts. Pieredze rāda arī to, ka vairāk nekā trīs gadu laikā ir bijušas tikai dažas ģimenes, kuras pašas saviem līdzekļiem varējušas samaksāt ar bērniņa nokļūšanu un uzturēšanos ārvalstu klīnikā saistītos izdevumus. Šādās situācijās bez sabiedrības atbalsta vecāki parasti ir bezspēcīgi. Bērna ārstēšanās izmaksas ārvalstīs sedz valsts, taču nokļūšanu klīnikā kopā ar pavadošo personu, bieži vien arī donoru, dažādas analīzes, transporta izdevumus, vecāku uzturēšanos līdzās bērnam klīnikā, kā arī atsevišķos gadījumos medikamentu iegādi, apmaksā Bērnu slimnīcas fonds. Bieži vien bērnam ārvalstu klīnikā ir jāpavada pat līdz pusgadam, un vienam no vecākiem ir jābūt bērnam līdzās, jo bez aprūpētāja klīnika mazo pacientu neuzņem. Atkarībā no klīnikā pavadāmā laika viena bērna uzturēšanās ārzemēs maksā no viena līdz pat pieciem tūkstošiem latu. Gandrīz vienmēr pēc sarežģītas operācijas ir nepieciešama vismaz viena atkārtota vizīte klīnikā, lai ārvalstu speciālisti varētu sekot atlabšanas procesam un pārliecināties, vai nav nepieciešams veikt kādu papildus manipulāciju.
Atbalsta ar disku
Sabiedrība jau sāk atbalstīt jauno Saulainu dienu akciju. Tai tiks ziedota daļa ienākumu no tikko iznākušās komponista Kārļa Lāča un dzejnieka Kārļa Vērdiņa CD/grāmatas Lāča tēta dziesmas, kuras iedziedājuši populāri skatuves mākslinieki - Aija Andrejeva, Artūrs Skrastiņš, Intars Busulis, Jolanta Strikaite un bērnu vokālais ansamblis Dzeguzīte. Izdevēji, kompānijas deBusul Music pārstāvji, akcijā Ārkārtas gadījumu fonda atbalstam ziedos vienu latu no katras nopirktās grāmatas.
Lēmums par iesaistīšanos labdarības akcijā nebija plānots iepriekš, tas nāca pavisam dabiski, saka Kārlis Lācis: «Mēs stāstījām par savu projektu, laikraksta Diena pārstāvji - par saviem, un mēs sapratām, ka mūsu intereses ir kopīgas. Protams, bija dzirdēts par iepriekšējo gadu Saulaino dienu akcijām, šogad devāmies arī uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Saulaino dienu bibliotēku, iepazināmies sīkāk ar realizēto saistībā ar akciju, un lēmums par dalību šādā labdarības projektā bija skaidrs. Tas ir kā turpināt loģisku savstarpējās palīdzības ķēdīti - bija kāds, kas labprāt noticēja mūsu idejai un palīdzēja to realizēt - esam izdevuši savu lolojumu Lāču tēta dziesmu formā. Tagad dalāmies priekā un pateicībā tālāk un stafetes kociņu nododam tiem, kas savu ikdienu veltī īpaši gaišam mērķim - bērniem un viņu cerībai uz atveseļošanos.
Katrs ikdienā esam profesionāļi kādā jomā. Jāatzīst, ikdienas steigā un centībā sasniegt izvirzītos mērķus ne vienmēr pievēršam uzmanību tiem, kas no šī skrējiena uz laiku izstājas. Protams, nekad nevarēsim palīdzēt visiem, taču apziņa, ka pat ar mazumiņu varam kādam dot cerību uz rītdienu, jau dod iekšēju prieku un gandarījumu, jo mēs nekad nezinām, kad varam nonākt mainītās lomās.»