Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Kaimiņi krīt vēl dziļāk

Negaidīti krasais iekšzemes kopprodukta (IK) kritums Lietuvā šā gada 2.ceturksnī - par 22,4% - liecina par krīzes padziļināšanos Baltijā, taču diez vai Lietuvas rādītāji ir signāls tam, ka arī Latvijā ekonomikas sarukums 2.ceturksnī varētu izrādīties smagāks par iepriekš prognozētajiem 17-20%, secina eksperti.

Pērn, kad Latvijas un Igaunijas ekonomika jau ripoja uz leju, Lietuvā tā joprojām ir bijusi plusos, tādēļ tai tagad ir arī lielāks krituma potenciāls. Lietuvas ekonomisti neizslēdz, ka nākamajā ceturksnī IK kritums šajā valstī var sasniegt pat 25%. Latvijai tas nozīmētu vēl vājāku pieprasījumu vienā no mūsu galvenajiem eksporta tirgiem, kā arī arvien agresīvāku Lietuvas ražotāju politiku.

Kavējās ar atbalstu

Dienas aptaujātie Lietuvas analītiķi atzīst, ka viņu pesimistiskākais scenārijs 2.ceturksnim ir bijis 20% IK kritums, tādēļ patiesie dati izrādījušies ļoti nepatīkams pārsteigums. Liels rūpniecības īpatsvars IK, kas salīdzinājumā ar Latviju vienmēr bijusi Lietuvas priekšrocība, krīzes apstākļos - tieši otrādi - kļuvusi par negatīvu faktoru, skaidro Lietuvas SEB bankas galvenais ekonomists Gitans Nauseda. «Tieši apstrādes rūpniecība patlaban visvairāk izjūt pieprasījuma samazināšanos eksporta tirgos,» viņš uzsver. Kritisko situāciju rūpniecībā vēl vairāk pasliktinājis tas, ka valdība savlaicīgi nepiedāvāja ražotājiem nekādus atbalsta instrumentus un tie - piemēram, kredītu iespējas, kredītu garantijas - tiek iedzīvināti tikai tagad, piebilst Lietuvas DnB Nord Bankas analītiķe Jekaterina Rojaka. Ražošanas sfēra Lietuvā patlaban ir līdere pēc bankrotu skaita. Kopumā uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits Lietuvā šā gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 120%.

Uz kredītiem necer

Vēl viens ekonomiku uz leju velkošs faktors ir ļoti stingra fiskālā politika - atšķirībā no Latvijas Lietuva ar strauji rūkošiem budžeta ieņēmumiem galā tiek pašas spēkiem, nepiesaistot ārzemju finansējumu. Pagaidām tiek plānots, ka šogad budžeta izdevumi būs jāsamazina par apmēram septiņiem mljrd. litu (1,4 mljrd. latu), taču iespējams, ka arī ar šo iespaidīgo summu nebūs gana, prognozē eksperti. «Mums nav nekādu izredžu saņemt starptautisko finansējumu, bet uzkrājumu mums tikpat kā nav,» vērtē J.Rojaka. Taču Lietuvai atšķirībā no Latvijas veiksmīgs finansējuma piesaistes avots ir Valsts kases eiroobligāciju izlaišana. «Tās ir ļoti pieprasītas gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju vidū, jo likmes ir daudz augstākas nekā depozītiem,» skaidro analītiķe.

Iepirkties uz Poliju

Paralēli drastiskajam tēriņu samazinājumam izmaiņas notiek arī nodokļu politikā - pacelts gan pievienotās vērtības, gan uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas attīs-tību tikai bremzē, stāsta Lietuvas Brīvā tirgus institūta pētnieks Žilvens Šilens. «Budžeta izdevumu apcirp- šana notiek pārāk lēni. Kopā ar rūkošiem nodokļu ieņēmumiem tas transformējas budžeta deficītā, ko valdība mēģina nosegt, palielinot nodokļus. Taču tas tikai pasliktina situāciju un vēl vairāk samazina budžeta ieņēmumus,» kritisks par valdības rīcību ir Ž.Šilens. Arī pārējie eksperti uzsver: valdībai pietrūkst drosmes vēl radikālāk ķerties pie izdevumu samazināšanas, turklāt vismazāk šajos apstākļos cieš pati valsts pārvalde.

Ļoti neveiksmīgs izrādījies arī lēmums par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai - Lietuvas pārvadātāji to sāka iepirkt Polijā, kur zlota devalvācijas dēļ lētākas kļuvušas visas preces. «Tagad zlota kurss jau ir pieaudzis, taču tik un tā visa Lietuva joprojām masveidā brauc uz Poliju, lai lētāk iepirktos. Tas, protams, arī nospēlēja negatīvu lomu,» vērtē G.Nauseda.

Vērtējot to, kā Latviju var ietekmēt tik krass Lietuvas ekonomikas sarukums, J.Rojaka uzsver: Baltijas reģions investoru acīs tiek uztverts kā vienots veselums, tāpēc negatīvas ziņas no Lietuvas ietekmēs arī investoru skatījumu uz Latvijas attīstības perspektīvām. «Tas uzreiz atspoguļojas reitingā, no jauna sāk virmot spekulācijas par valūtas devalvāciju abās valstīs,» saka eksperte.

Latvijā nestabilāk

G.Nauseda savukārt brīdina, ka Latvijas eksportētājiem jārēķinās ar mazāku pieprasījumu Lietuvas tirgū, bet Lietuvas ražotāji, pēc viņa domām, arvien agresīvāk centīsies iekarot pozīcijas Latvijas tirgū. Noiets Lietuvā pērn veidoja 16,7% no kopējā Latvijas eksporta. Taču fakts, ka visvairāk eksportēta ir bijusi pārtika, kas no krīzes cieš mazāk, varētu šo triecienu mīkstināt.

Pagaidām gan tieši Latvijas ražotāji aktīvāk laiduši cenas uz leju, atzīst Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. «Līdz šim viskrasāk IK kritās tieši Latvijā, un ražotāji arī attiecīgi rīkojušies. Iespējams, pēc kāda laika novērosim tādu pašu tendenci arī Lietuvas pusē,» spriež I.Andiņš.

Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons, vērtējot atšķirības starp trijām Baltijas valstīm, uzsver: visizdevīgākajā situācijā atrodas Igaunija, kurai ir ļoti mazs valsts parāds un efektīva valsts pārvalde. Lietuvai par labu savukārt spēlē veiksmīga finansējuma piesaiste caur valsts obligācijām, kā arī mazāks valsts aparāts nekā Latvijā. Tikmēr Latvijā situācija no visām trijām valstīm ir visnestabilākā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?