Igaunijā klienti ir ieguvēji
Viens no nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīts ar Lattelecom un LMT apvienošanos, ir par ietekmi uz klientiem, vispirms jau par iespējamu pakalpojumu cenu pieaugumu, kā arī par izmaiņām, kas saistītas ar konkurenci telekomunikāciju tirgū. Kā liecina Igaunijas pieredze, fiksēto un mobilo sakaru operatoru apvienošanās nav atstājusi negatīvas sekas uz konkurenci, tāpat pakalpojumu cenas nav pieaugušas. Kā Dienai stāsta apvienotā telekomunikāciju uzņēmuma Eesti Telekom valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms, «mēs nekādā ziņā nejūtamies kā monopols, jo konkurence Igaunijas telekomunikāciju tirgū ir pietiekami spēcīga. Arī pakalpojumu cenas pēc apvienošanās nav mainījušās». V. Kalms uzsver, ka no apvienošanās galvenie ieguvēji ir klienti, kuriem tiek piedāvāta plašāka pakalpojumu pakete ar lielākas pievienotās vērtības saturu. Līdztekus klientu ieguvumi ir arī vienoti veikali, vienots zvanu centrs un tiešsaistes pakalpojumi.
To, ka klienti pēc abu uzņēmumu apvienošanās ir ieguvēji un pakalpojumu cenas saglabājušās nemainīgas, Dienai apliecina arī Igaunijas Tehniskās regulēšanas iestādes Elektronisko sakaru daļas vadītājs Prīts Soms. Savukārt Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas Sakaru un valsts informācijas sistēmu ģenerālsekretāra vietnieks Tāvi Kotka uzsver, ka apvienošanās bija nepieciešams solis uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanā un vairošanā, kas ir īpaši nozīmīgi Eiropas vienotajā digitālajā tirgū, kā arī ņemot vērā virzību uz viesabonēšanas tarifu atcelšanu Eiropas Savienībā (ES).
Tarifu kāpumu neprognozē
Latvijā viens no lielākajiem abu uzņēmumu apvienošanās atbalstītājiem ir fiksēto sakaru operators Lattelecom. Tā valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis norāda, ka no uzņēmumu apvienošanas galvenie ieguvumi klientiem būtu «ērtāka apkalpošana, viens rēķins, viens klientu apkalpošanas centrs, viens palīdzības tālrunis, kā arī klientiem būtu pieejami jauni, inovatīvi pakalpojumi, kuru nodrošināšanā tiktu izmantotas abu uzņēmumu tehnoloģiskās iespējas». Taujāts par bažām saistībā ar iespējamu tarifu kāpumu, J. Gulbis skaidro, ka, «integrējot fiksētās un mobilās komponentes, konkurence nozarē nemazināsies, jo apvienotajam uzņēmumam, tāpat kā līdz šim, būs jākonkurē gan fiksētās balss un interneta pakalpojumu sniedzēju vidū, gan arī mobilo pakalpojumu jomā. Jau šobrīd Latvijā ir vienas no viszemākajām telekomunikāciju pakalpojumu cenām, un pie šādas konkurences nav ne mazākā iemesla sagaidīt, piemēram, balss pakalpojumu tarifu celšanos. Turklāt, izmantojot dažādas aplikācijas, ir iespējams jau tagad veikt balss zvanus pilnīgi par velti.» «Tāpat jāatzīmē, ka 6.oktobrī TeliaSonera paziņojusi par fiskētā operatora Teo un mobilā operatora Omnitel apvienošanu. Līdz ar to Latvija Baltijā palikusi pēdējā, kur fiskētā un mobilā tīklu operatoru integrācija joprojām nav notikusi,» uzsver Gulbis.
Savukārt mobilo sakaru uzņēmuma LMT prezidents Juris Binde komentārā Dienai uzsver: «Nozares attīstībā iespējams Igaunijas scenārijs, kad notiek dažādas tehnoloģijas pārstāvošu uzņēmumu apvienošana, vai arī scenārijs, kurā attīstību nosaka konkurence. Latvijā tradicionāli ir ļoti spēcīga konkurence, kuras rezultātā mūsu valstī ir izveidota ļoti labi attīstīta telekomunikāciju infrastruktūra un pakalpojumu cenas ir vienas no zemākajām ES. Tas savukārt veicina augstāko balss un 4G (LTE) pakalpojumu lietojamību ES valstu vidū, pārspējot arī Igauniju, kur saskaņā ar GSMA Intelligence datiem pakalpojumu cenas ir augstākas un arī 4G datu patēriņš ir zemāks. Savukārt televīzijas pakalpojumu tirgū virszemes apraides jomā Latvijā konkurences pēc būtības nav, bet pakalpojumu izmaksas klientiem 2014. gadā būtiski pieauga. Piemēram, Ekonomiskajai pakai, ko lielākoties izmanto cilvēki gados, tarifs tika paaugstināts par 27%. Igaunijā mobilais operators pievienoja fiksēto sakaru infrastruktūru un pakalpojumus. Publiski pieejamā informācija liecina, ka pagaidām pakalpojumu cenas tomēr nav samazinājušās. Finanšu un biznesa ieguvumus vai zaudējumus varēs vērtēt pēc tam, kad būs pieejami apvienotā uzņēmuma biznesa un finanšu darbības rezultāti.»
Konkurences padome piesardzīga
Piesardzīga attieksme pret Lattelekom un LMT iespējamo apvienošanos ir Konkurences padomei (KP), kas uzskata, ka tādējādi var mazināties konkurence telekomunikāciju tirgū, kas negatīvi ietekmēšot patērētājus. KP pārstāve Inita Kabanova norāda: «Igaunijā notikusī abu uzņēmumu apvienošanās ir restrukturizācija viena uzņēmumu koncerna ietvaros, nevis divu konkurējošu uzņēmumu apvienošana. Viena koncerna uzņēmumi savā starpā nekonkurē, un to apvienošana nevar radīt ietekmi uz konkurenci. Savukārt Latvijā situācija ir pašos pamatos atšķirīga - tiek apsvērta iespēja apvienot uzņēmumus, kas var savstarpēji konkurēt. LMT un Lattelecom apvienošanās galvenie riski ir saistīti ar potenciālās un esošās konkurences likvidēšanu interneta tirgus mājsaimniecību segmentā starp LMT un Lattelecom, kā arī mobilo sakaru pakalpojumu tirgus struktūras deformāciju, ar vairāku pakalpojumu kompleksa izveidi piešķirot vienam operatoram būtiskas priekšrocības un izveidojot praktiski nepārvaramu barjeru attīstībai citiem mobilo sakaru operatoriem.»
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru departamenta direktors Andris Virtmanis norāda, ka tirgus un tehnoloģijas ir tās, kas nosaka pakalpojumus un to cenas. Arī pēc operatoru apvienošanās visu noteiks tirgus situācija un konkurence. Pakalpojumu cenu var ietekmēt arī komersantu apvienošanās nosacījumi, ko noteiks, piemēram, KP.