Raksta sagatavošanas laikā Dienai bija pieejama tikai neoficiālā informācija par EP vēlēšanu rezultātiem, kas liecina, ka Vienotībai ir četras vietas, bet pa vienai - Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), Saskaņai, Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) un Latvijas Krievu savienībai (LKS). Latviju EP varētu pārstāvēt Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks un Krišjānis Kariņš (Vienotība), Roberts Zīle (NA), Andrejs Mamikins (Saskaņa), Iveta Grigule (ZZS) un Tatjana Ždanoka (LKS).
ZZS svinēt negribēja
R. Zīlem, kurš vienīgais no 2004. gadā EP ievēlētājiem četriem tēvzemiešiem vairs palicis šajā partijā, ir prieks par kolēģiem no Vienotības, bet «cita lieta, kā viņiem veiksies pēc tam». Visu TB/LNNK līderu aizbraukšana uz Briseli toreiz bija puse bēdas. Otru pusi veidoja iekšējās ambīcijas, kas radīja organizācijā plaisas. R. Zīle tagad Eiropā pārstāv konservatīvo un reformistu partiju grupu, kuru iepriekš bija noskaņota izvēlēties arī I. Grigule. Taču tas iespējams tikai ar tā politiskā spēka piekrišanu, kas šajā grupā jau ir. R. Zīle neplāno atbalstīt I. Grigules pievienošanos frakcijai viņas ievēlēšanas gadījumā. «Mums ir citas vērtības, nevis uz naudu bāzēta kampaņa, kas degradē politisko procesu,» teica R. Zīle. Ar I. Griguli jau vairākas nedēļas Dienai nav izdevies sazināties. ZZS līderis Uldis Augulis bija lakonisks - ZZS beidzot būs pārstāvēta EP, un tas jau ir panākums. Taču patieso partijas noskaņojumu, iespējams, atklāj kas cits - šoreiz ZZS EP vēlēšanu dienas vakarā pat nepulcējās kopā.
Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa līderi Nilu Ušakovu Diena sastapa viņa bijušajai dzīvesbiedrei Jeļenai piederošajā kafejnīcā Spīķeru kvartālā, kur Saskaņas kandidāti un viņu atbalstītāji satikās vēlēšanu vakarā. Viņš atzina, ka partijas kampaņa nebija vērienīga, nevarot arī noliegt, ka T. Ždanokai vienmēr bijis disciplinēts vēlētājs. Redzams, ka kreisā elektorāta balsis aizgāja klāt kā pie EP deputātiem T. Ždanokas, tā Aleksandra Mirska (Alternative) un agrākā sabiedrotā Alfrēda Rubika (Latvijas Sociālistiskā partija), kuri vairs nebūs EP.
Savos birojos vai kafejnīcās pie klātiem galdiem bija pulcējušies vēl vairāki politiskie spēki - arī Latvijas attīstībai ar līderi Einaru Repši priekšgalā. Ja viņš pie Dienas no svinību telpas neiznāca, tad Andrejs Žagars un Latvijas attīstībai ģenerālsekretārs Juris Pūce bija ļoti atsaucīgi un atbildēja arī uz nepatīkamiem jautājumiem. Ja aptaujas partijai nedeva cerības iekļūt EP tāpat kā otram jaundibinātam politiskajam spēkam Latvijas reģionu apvienība, tad paši tomēr cerēja. A. Žagaram bija viena no iespaidīgākajām priekšvēlēšanu kampaņām. J. Pūce sacīja, ka politiskais maratons ir tikai sācies un partija noteikti pieteiks sevi Saeimas vēlēšanās, kurās, ļoti ticams, startēs arī A. Žagars.
Aktivitāte nav katastrofa
Zemajai pilsoņu līdzdalībai EP vēlēšanās politiskie spēki jau gatavojās un centās motivēt savus vēlētājus tomēr piedalīties vēlēšanās, par spīti svelmainajai dienai un nepieciešamībai meklēt konkrētu vēlēšanu iecirkni, kur vēlētājs reģistrēts. Arī to min kā būtisku kavēkli pilsoņiem izdarīt savu izvēli. Vairāku valdības partiju pārstāvji - arī V. Dombrovskis un R. Zīle - atzīst, ka šī sistēma nav elastīga un būtu pārskatāma. Politiķi pieļauj, ka būtu labi EP vēlēšanas rīkot vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām, kā tas Latvijā bija pirms pieciem gadiem, bet, piemēram, Īrijā - šogad. Tiesa, tad būtu jāpagarina pašvaldību pilnvaru laiks, kas vienreiz jau ir darīts, bet toreiz - tikai uz trim mēnešiem. EP pilnvaras ir pieci gadi, bet pašvaldību - četri.
Pilsoņu zemā aktivitāte tiek saistīta arī ar izpratnes trūkumu par EP ietekmi un lomu katra cilvēka dzīvē. Bijušais EP deputāts Aldis Kušķis atceras, ka savulaik Briselē pastāvīgi strādājuši vismaz četru mediju žurnālisti. Tāpēc varbūt to finansējumu, ko Eiropas Parlamenta birojs Latvijā iegulda dažādās reklāmas kampaņas, varētu paredzēt, lai EP darbu atspoguļotu vairāk mediju pārstāvju. Jau iepriekš Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atgādināja, ka liela daļa Latvijas vēlētāju nedzīvo valstī, kas arī ietekmē līdzdalības procentu. J. Pūce un viens no Saskaņas saraksta līderiem Andrejs Klementjevs iemeslus pilsoņu pasivitātei skaidro arī ar priekšvēlēšanu kampaņas ierobežojumiem, kas attiecās gan uz atļauto tēriņu apjomu, gan aizliegumu mēnesi pirms vēlēšanām reklamēties televīzijā. Nelielā pilsoņu aktivitāte nebūtu jāuztver kā katastrofa. Tas, ka atnāca mazāk vēlētāju, nenozīmē, ka šis viedoklis būtu mazāk kvalitatīvs, uzskata viens no Vienotības saraksta kandidātiem Pēteris Viņķelis. Viņš pieļauj, ka vēlētāji izvēlas politiskos spēkus, kas vairāk asociējas ar Eiropu.