KKC atrodas Skolas un Lāčplēša ielas stūrī, un, pēc tā sniegtās informācijas, piecos mēnešos sarīkotas astoņas izstādes, 42 koncerti, piedāvāti tango, ģitārspēles, perkusiju kursi pieaugušajiem, uzvestas un izrādītas četras teātra izrādes. Tomēr par šī centra radīto troksni RPP saņemti 15 iedzīvotāju iesniegumi, papildus tam 24 reizes saukta policija un ierosinātas 10 administratīvā pārkāpuma lietas un piemērots naudas sods kopsummā par Ls 3430. «Nevienu no uzliktajiem sodiem SIA Kaņepes kultūras centrs nav izpildījis,» norāda RPP pārstāve Inese Tīmane. Vaicāta, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts, vai ir pārkāpti domes saistošie noteikumi, kas paredz atbildību par trokšņošanu, viņa atbild: «Pieļaujamā trokšņa kritērijs ir personas, kurām šis troksnis traucē. Traucēt cilvēkiem ar trokšņošanu nav atļauts vispār.» D. Kaņepe uzskata citādi - viņaprāt, būtu jānosaka trokšņa līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, un sūdzību gadījumā jāveic mērījumi, jo šobrīd sūdzības esot arī par pasākumiem, kuros mūzika neskan, bet centra terasē dzirdams sarunu troksnis. «Nepilnīgo noteikumu dēļ cieš uzņēmēji,» viņš saka. Tieši pēc vasarā saņemtām sūdzībām par KKC Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs sūtījis divas vēstules Daiņa Turlā vadītajai domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejai, atzīstot, ka trokšņa mērīšana būtu risinājums, taču tas ir dārgi - ap Ls 150 par vienu reizi, un Latvijā ir tikai viena laboratorija, kas to var veikt. Rīgas domē ceturtdien plānota sēde, kurā tiks uzklausīti vairāku ministriju, Tiesībsarga biroja u. c. viedokļi. KKC pārstāvji uz sēdi vēl vakar nebija aicināti, taču D. Turlais atzina, ka viņu klātbūtne varētu būt lietderīga.
KKC situācija nedaudz atšķiras no citiem gadījumiem, par ko Diena jau rakstījusi, jo sūdzības bija saņemtas par naktsklubiem un kafejnīcām, kur sūdzību rakstītāji dzīvo tai pašā mājā. KKC atrodas atsevišķā ēkā, taču daudzi pasākumi vakarā notiek koka ēkas pagalma terasē brīvā dabā. Pēc D. Kaņepes teiktā, lielākā daļa sūdzību ir no blakus esošās ēkas, kurā atrodas gan Igaunijas vēstniecība, gan dzīvokļi. Igaunijas vēstniecības sekretāre Kristīne Biezā apliecināja, ka no vēstniecības darbiniekiem neviens policijā nav vērsies, taču daļa dzīvokļu tiek izīrēti. RPP nesaka, kuru māju iedzīvotāji sūdzējušies. Situāciju vēl neviennozīmīgāku padara fakts, ka D. Kaņepe vasarā ierakstījis telefona sarunu ar kādu cilvēku, kurš viņam piedāvā darījumu - sūdzības vairs nerakstīs, ja D. Kaņepe šim cilvēkam maksās Ls 1000 mēnesī. Par šo gadījumu ir informēti tiesībsargi. Šobrīd 16 KKC darbinieki atrodas bezalgas atvaļinājumā, bet tajā notiek remontdarbi, un otrā stāva zāles logos tiek liktas skaņu izolējošas plāksnes, lai mazinātu iespējamo troksni. Daži pasākumi, piemēram, tango kursi, atcelti. Tomēr KKC pēc konsultācijām ar juristiem nolēmuši darbību vēlāk atsākt un arī sodu vismaz šobrīd maksāt negrasās.
Kultūras ministres padomniece Ieva Līne portālam Diena.lv norādīja, ka ikvienai kultūras institūcijai jārēķinās ar apdzīvoto vietu, kur tā atrodas, šajā gadījumā tā ir dzīvojamo māju teritorija. «Kopumā sabiedriska iniciatīva veidot alternatīvu kultūras centru ir vērtējama ļoti pozitīvi. [..]Iepazīstoties ar Kaņepes kultūras centra darbības ieceri un idejām, arī interesanto veidu, kā centrs pozicionēts, gribētos, lai šādas sabiedriskas aktivitātes kultūras jomā izpaužas biežāk un ne tikai Rīgā,» norāda I. Līne.