Izrādās, maldīgs esot priekšstats, ka, lietojot kompleksos vitamīnus, organisms tos pilnībā uztvers. Kā uzskata imunologs Lauris Līcītis - labi, ja desmito daļu no vitamīna kapsulas sastāva, bet tas atkarīgs no organisma iekšējās vides. «Ne visi vitamīni var uzsūkties organismā bez nesējvielām, tāpēc to efektivitāte ir mazāka. Nesējvielas ir dažādas citas aktīvas vielas, tai skaitā nepiesātinātās taukskābes un fermenti, kas savienojas ar vitamīnu un to ievada starpšūnu telpā un šūnās,» skaidro imunologs. Piemēram, C vitamīnam ir 60 dažādu nesējvielu, kas palīdz iekļūt organismā, citiem vitamīniem to ir pat 100 un vairāk. «Visu nosaka ģenētiskā predispozīcija, kā vitamīni iedarbosies - vienam būs efekts, sistēma strādās labi un pietiks ar pustabletīti, otram nelīdzēs arī vairākas kapsulas.» Subjektīvi par iedarbības efektivitāti var spriest pēc pašsajūtas - vienam nebūs nekādu izmaiņu, cits uzreiz jutīs enerģijas pieplūdumu, kļūs mundrāks, uzlabosies pašsajūta.
Kā vitamīnu avotu imunologs iesaka izmantot nevis tabletes vai kapsulas, bet dārzeņus, augļus, ogas - ziemas periodā saldētus. Ja izvēlas svaigus, jo īpaši eksotiskos augļus, tad tādus, kuru apstrādes tehnoloģijās ievērotas prasības, kas nodrošina bioloģisko aktivitāti. Te nu var paļauties tikai uz tirgotāja godprātību, tiesa, kā uzskata L. Līcītis, šis jēdziens Latvijā gan esot svešs. Vitamīni saglabājoties arī ar pesticīdiem pārsātinātos augļos, taču līdz ar tiem organismā nešaubīgi nonāks arī kaitīgas vielas. «Tomēr jāorientējas uz vietējo produkciju - nav nekā labāka, kā lietot zināmas izcelsmes produktus,» iesaka L. Līcītis.