Šodien šāds nacionālā bourgeois jēdziens, protams, vairs nenozīmē tikai šauri nacionālu pieeju, kas visdrīzāk liktu aizdomāties par aprobežotību un ieguldījumu veikšanu tikai savas zemes projektos. Šodien tas ir uzņēmēju loks, ap kuru veidojas nacionālās industrijas un tradīcijas.
Kas tad nepieciešams, lai šis sabiedrības slānis veidotos Latvijā? Radīt labvēlīgus apstākļus, lai privātais bizness varētu attīstīties pēc iespējas plašākā nozaru tīklā, neliekot tam ne politiskus, ne administratīvus šķēršļus. Turklāt valstij būtu nopietni jāizvērtē nepieciešamība piedalīties virknē nozaru, lai neliktu mākslīgus šķēršļus pilnasinīgai privātā biznesa attīstībai.
Pašlaik pasaulē ir divas konkurējošas sistēmas, kā attīstās valstu ekonomikas:
1) modelis, kur vadošo lomu ieņem maksimāli brīvs tirgus ar relatīvi mazāku valsts dalību ekonomikā. Šī modeļa valstis ir ASV, Lielbritānija, kā arī daļa Rietumeiropas. Protams, milzu nozīme te bijusi vēsturiskajiem notikumiem, tradīcijām, arī nācijas mentalitātei. Šis ekonomiskās attīstības modelis vairāk raksturīgs valstīm ar senām demokrātijas tradīcijām;
2) modelis, kur valstij ir izšķiroša un pat vadoša loma ekonomikas attīstībā. Šo virzienu pārstāv Ķīna, Krievija un Singapūra. Modelis raksturīgs nosacīti autoritatīvākām valstīm.
Singapūra, kuras pieredzi vēlos akcentēt, stratēģiski izvēlējās nozares, kur pati valsts piedalās biznesā, arī veicot ekspansijas ārējos tirgos, piesaistot šajos biznesos labākos cilvēkus no privātā biznesa. Kā piemēru var minēt Singapore Airlines finanšu sektoru.
Šāda sistēma un valsts politika ļauj valsts un privātajam kapitālam attīstīt ekonomiku, vienam otru papildinot, nevis savstarpēji konkurējot. Rezultāts pārliecinošs - Singapūra ir viena no ekonomiski attīstītākajām valstīm pasaulē, ar vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem.
No vienas puses, Latvijā iedibināti visi apstākļi liberālai tirgus ekonomikai, tomēr daudzās nozarēs un jomās dalību ņem arī valsts un pašvaldības kapitāls. Latvijas gadījumā valsts un pašvaldības kapitāla dalības jēga biznesā ir nevis balstīta uz ekonomiskiem pamatiem, bet gan visciešākā veidā saistīta ar politiskām interesēm. Attiecīgi valsts uzņēmumi nav orientēti uz konkrētu biznesa mērķu un ekonomiskās izaugsmes sasniegšanu.
Latvijai nepieciešams izvēlēties valstij vispiemērotāko ekonomiskās attīstības modeli, kas skaidri definētu nozares, kurās aktīvi darbosies valsts un pašvaldības un kuras tiks atstātas privātā biznesa pārziņā. Jomās, kurās valsts paredzējusi piedalīties, būtu jāpiesaista spējīgākie un veiksmīgākie cilvēki, atbilstoši jāmotivē un jāizvirza šiem valsts uzņēmumiem ekspansijas uzdevumi ārējos tirgos un noteikti jānodrošina maksimāli efektīva valsts kapitāla apsaimniekošana.
Šāda izšķiršanās sekmētu gan nacionālā kapitāla pieaugumu, gan pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanos, kas ir visstiprākais pamats valsts ekonomiskajai izaugsmei un kontinuitātei.
* Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs