Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas virzītais likumprojekts Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ko jau divos lasījumos apstiprinājusi Saeima, paredz, ka publiskajam sektoram būs plašas iespējas iesaistīties komercdarbībā situācijā, kad pakalpojums vai produkts brīvā tirgus apstākļos jau tiek vai var tikt sekmīgi nodrošināts. Iesniegtais likumprojekts, pēc deputātu domām, spēs sakārtot uzņēmējdarbības vidi, lai gan kopumā šādas ievirzes patiesībā kropļos brīvā tirgus apstākļus.
Pašreizējais regulējums nosaka - pašvaldības un valsts iestādes var nodarboties ar uzņēmējdarbību tad, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu stratēģiski svarīgās nozarēs, savukārt šo iestāžu funkcija ir radīt labvēlīgus apstākļus biznesa vides attīstībai un izaugsmei. Jau tagad, pirms likuma grozījumu pieņemšanas, pašvaldības iesaistījušās vairāk nekā 400 kapitālsabiedrībās, no kurām trīs ceturtdaļās ir vienīgās īpašnieces. Ūdenssaimniecība, siltumapgāde un pasažieru pārvadājumi daļēji būtu izskaidrojama uzņēmējdarbība, taču izbrīnu raisa, kāpēc pašvaldībām jānodarbojas, piemēram, ar automobiļu apkopi un remontu vai restorānu pakalpojumiem. Tie ir reāli piemēri, kurus konstatējusi Konkurences padome.
Visparadoksālākais ir tas, ka liels skaits pašvaldību jau tagad iesaistījušās tādās nozarēs, kurās ir viens vai divi konkurenti, savukārt aptuveni 200 publiskajām kapitālsabiedrībām ir pat pieci un vairāk konkurentu. Rodas jautājums - kāpēc lai tirgus neattīstītos pats un uzņēmumi nekonkurētu savā starpā?
Vienīgais izskaidrojums varētu būt, ka pašvaldības mēģina aizlāpīt savus budžeta caurumus, iegūstot papildu līdzekļus ar biznesa palīdzību. Taču tas demonstrē, ka vienu no pamatfunkcijām - labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai - pašvaldības nevar veikt, jo ir ieinteresētas savas kapitālsabiedrības veiksmīgā darbībā. Tā vietā, lai veicinātu investoru ienākšanu un biznesa attīstību, nodrošinot darbvietas un vairojot ienākumus dažādu nodokļu veidā, pašvaldības veicina konkurētspējas kropļošanu un aizbiedē potenciāli strādāt gribošos.
Vēl būtiski, ka pašvaldību bizness var būt tikai lokāls, uz plašu mērogu netēmējošs. Tas savukārt ir pretrunā ar valsts mērķiem, kas vēlas attīstīt eksportu, lai gūtu papildu ieņēmumus budžetā. Risinājums varētu būt publiski privātā partnerība, kurā pašvaldība nodrošinātu nepieciešamos resursus vai infrastruktūru, savukārt uzņēmējs veiktu saimniecisko darbību.
* SIA FiveConsult.lv vecākais partneris