Asas diskusijas par to notiek Talsu novada domē. Pašvaldības deputāti Dienai atzīst, ka, iespējams, pieļauta kļūda - par slimnīcas vietas maiņu netika rīkota sabiedriskā apspriešana. Taču projektu virza tālāk - lemj par zemes iznomāšanu slimnīcai. Jauno slimnīcu plānots uzbūvēt līdz 2013. gada beigām, arhitektu birojs Ozola&Bula izstrādā skiču projektu. Biroja sniegto pakalpojumu - būvprojekta izstrāde - cena kopumā ir 56 000 latu. Cik maksās būvdarbi, nav zināms, pašvaldībā lēš ap četriem pieciem miljoniem latu. 85% plānoti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, 13% - no valsts, 2% - no slimnīcas līdzekļiem. Kavēties daudz nevar - vecajā slimnīcā nav atbilstošu apstākļu ārstēšanai, turklāt līdz 2015. gada beigām jāapgūst ERAF nauda. To patlaban dara daudzas Latvijas slimnīcas - gan lielas, gan nelielas -, daudz nebaidoties, ka nākotnē valsts var krietni apcirpt finansējumu.
Trekno gadu pērles
Lai arī 2007. gada jūnijā Pasaules Banka brīdināja, ka Latvijā nepieciešams «racionalizēt slimnīcu sektoru», tomēr, kā atceras VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš, 2006., 2007. gadā bija grandiozas idejas par lielām, dārgām slimnīcām Talsos, Preiļos, Cēsīs. 2006. gadā veselības ministrs bija Gundars Bērziņš (Tautas partija), 2007. gadā viņu nomainīja partijas biedrs Vinets Veldre. «Tādas sapņu pilis - nedomāja ilgtermiņā. (..) Bieži tie nebija ekonomiski balstīti lēmumi, bet politiski,» saka R. Muciņš. Izdevās uzbūvēt gan tikai Ludzas slimnīcas jauno korpusu. Krīzei uzliesmojot, 2009. gada otrajā pusē VM lēma «nogriezt» diennakts neatliekamo palīdzību vairākās lokālajās slimnīcās, arī Ludzā, sagādājot problēmas atmaksāt valsts galvoto kredītu.
2009. gada vasarā pēc pašvaldību vēlēšanām pie varas Talsos nāca Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), atstājot iepriekšējos saimniekus - Tautas partiju (TP) - opozīcijā. Ap to laiku arī Talsu slimnīcu VM iniciatīva padarīja par aprūpes slimnīcu. «Sapratām - ja mēs neko nedarīsim, novada iedzīvotāji pazaudēs neatliekamo palīdzību Talsos,» saka Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs (ZZS). Sākās sarunas ar Ventspils pašvaldību. 2009. gada rudenī kopā ar Ventspils slimnīcu Talsu slimnīca izveidoja apvienību - Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu. Ventspils pilsētai pieder 98,42% kapitāldaļu, Talsiem - 1,19%, Rojas un Mērsraga novadam - 0,22%, Dundagai - 0,17%. Talsos neatliekamā palīdzība, kaut mazākā apjomā, ir atgriezusies. Ideja par jaunu slimnīcu joprojām ir aktuāla.
Vecās slimnīcas skiču projekts un detālplānojums izmaksāja 500 000 latu, VM piešķīra naudu. M. Krotovs skaidro, kāpēc to atmeta: «Projekts bija vairākas reizes lielāks nekā tagadējais, tas nemaz nebija izmantojams. Novadā nav tik daudz iedzīvotāju.» Turklāt viņš saka - vecā projekta rajonā dzīvojošajiem iepriekš bija solīts, ka līdz ar slimnīcas projektu «sagatavos infrastruktūru privātajiem apbūves gabaliem - izbūvēs ceļu, pievilks ūdeni, izveidos apgaismojumu - to taču nedrīkst darīt par slimnīcas naudu».
Atmet veco projektu
Talsu novada pašvaldība pērn pavasarī piedāvājusi jaunā projekta pasūtītājai Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai (ZKRS) izvēlēties kādu no zemesgabaliem slimnīcas būvniecībai. ZKRS valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece stāsta, ka izvērtēts arī iepriekšējā projekta zemesgabals, taču atklājušies vairāki trūkumi.
«Pirmajā vietā - slimnīcai jābūt pacientiem pieejamai. Taču vieta ir nomaļa. Kā tur nokļūs māmiņas ar ratiņiem, kā tur nokļūs vecāki cilvēki, kuri pārvietojas ar grūtībām?» viņa paskaidro. Esot arī jādomā, kā slimnīcu uzturēt, un, ja nebūs pacientu plūsmas, to nevarēs paveikt. Atklājušās arī problēmas, kas saistītas ar komunikācijām - siltumtrasi, kanalizāciju, ūdensvadu. Stendes ielas priekšrocības saistoties ar izdevīgāku vietu, arī transporta līniju tuvumu. M. Krotovu nemulsina kapu tuvums slimnīcai: «Kapi nebūs tik tuvu, apmēram tikpat tuvu kā ģimnāzija, vieta ir skaista.»
Talsu novada domes deputāts Aivars Lācarus, kādreizējais Talsu domes vadītājs, par iepriekšējo projektu saka - neslēpšu, tas bija mans sirds bērns. Viņš norāda, ka varēja vecajā vietā samazinātā formā īstenot iepriekšējo projektu, kurā jau bija ieguldīti lieli valsts līdzekļi. Opozīcijas deputāte Juzefa Kļava (bezpartijiska) iestājas par slimnīcas būvniecību iepriekšējā projekta vietā: «Man vēlētāju viedoklis ir likums. Mēs nevaram āzēt cilvēkus - nez cik reižu likt pildīt aptaujas anketas un beigās visus datus izmest mēslainē.» Nesen slimnīcas rīkotajā aptaujā 98 iedzīvotāji bija par Stendes ielu, 238 - pret. J. Kļava norāda - valdības noteikumi paredz, ka publiskā apspriešana jāveic pirms arhitektūras plānošanas uzdevuma uzdošanas, nevis pēc tam. Viņa arī piebilst: «Ja cilvēkam ir problēmas ar veselību, bet riņķī ir kapi, tas, iespējams, paildzina cilvēka izveseļošanās procesu.»
Būvdarbi par ERAF naudu iecerēti vairākās reģionālajās un arī lokālajās slimnīcās, piemēram, Cēsīs un Ogrē. Jautāts, vai nav bažu, ka pēc dažiem gadiem nelielās slimnīcās var nākties samazināt neatliekamās palīdzības apjomu, R. Muciņš saka: «Investējot slimnīcā, jo īpaši būvniecībā, parasti plāno 20-30 gadu periodā. Skaidrs, ka nevaram runāt, ka visās slimnīcās paliks neatliekamā medicīniskā palīdzība.»
Tāpēc slimnīcām esot jādomā par iespējamu telpu pielāgošanu nākotnē citām vajadzībām, piemēram, sociālajai aprūpei, dienas stacionāram. Cēsu klīnikas vadītājs Guntars Kniksts saka - veicot rekonstrukciju, mēs plānojām tā, lai telpas varētu izmantot gan stacionāriem (slimnīcas), gan ambulatoriem pakalpojumiem.