Augstie sportiskie sasniegumi bija galvenais, kāpēc Latvijas delegācija uzdevumu uzticēja jaunākajam no brāļiem Dukuriem. Martins šosezon triumfējis Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā un Eiropas čempionātā, tāpēc būs viens no galvenajiem skeletona sacensību favorītiem. Viņam šīs būs jau otrās olimpiskās spēles. Pirms četriem gadiem Turīnā sasniegta septītā vieta. «Karoga nešana? Domāju, ka komandā ir cilvēki, kas to pelnījuši vairāk, piemēram, Ilmārs Bricis vai Anna Orlova. Abiem tās ir sestās olimpiskās spēles. Tas tomēr par kaut ko liecina - viņi bijuši tuvāk, augstāk, pieredze ir lielāka. Pat neapsvēru, ka es varētu nest,» vēl pirms došanās uz Kanādu 7.februārī pieticīgs bija skeletonists.
Komandas sapulcē piedalījās visu individuālo sporta veidu galvenie treneri, komandas vadība, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis un ģenerālsekretārs Einars Fogelis, kuri pauda gandarījumu par izvēlētā karognesēja līdera dotībām.
Pirmajās trijās ziemas olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas karognesēja gods tika atvēlēts bobslejistiem. 1992.gadā Albērvillā (Francija) gods tika Jānim Ķipuram, kurš gan līdz sacensībām traumas dēļ netika. 1994.gadā Lillehammerē (Norvēģija) pie karoga kāta ķērās Zintis Ekmanis, un arī viņam neveicās tik labi, kā cerēts, - nenotika cīņa par godalgām, un desmitā vieta divniekos bija vājš mierinājums. Labāk veicās Sandim Prūsim četrus gadus vēlāk Nagano (Japāna). Pašreizējais Latvijas izlases treneris gan divnieku, gan četrinieku konkurencē iebrauca olimpiskajā sešniekā.
Jaunajā tūkstošgadē stafeti no bobslejistiem pārņēma hokejisti. 2002.gada Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs karogu atklāšanā nesa komandas kapteinis Harijs Vītoliņš, pirms četriem gadiem Turīnā - vārtsargs Artūrs Irbe.
No hokejistiem neviens medaļas negaidīja, taču uz Martina Dukura pleciem gulstas galvenās olimpiskās cerības nasta. «Olimpiskās spēles mēģinu baudīt kā svētkus. Četrus gadus ir strādāts,» M.Dukurs ir pārliecināts, ka ieguldītā darba augļi nekur nepazudīs.