Šajā kontekstā der atcerēties augstu valsts amatpersonu bieži dzirdētās žēlabas, ka privātais sektors «pārpērkot» labākos speciālistus, piedāvājot augstāku atalgojuma līmeni. Var, protams, ieskatīties Finanšu ministrijas šī gada februārī publiskotajā Makroekonomikas un budžeta apskatā, saskaņā ar kā datiem vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā vismaz gadus astoņus (un gan jau vairāk) ievērojami pārsniedz privātajā sektorā fiksēto. Tā pērn, piemēram, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem bija 855 eiro, kamēr privātajā - 799. Tomēr skaidrs, ka ne jau par vidējiem rādītājiem runa. Privātuzņēmumos tiešām augstāk tiek novērtēts viskvalificētāko speciālistu darbs, savukārt visnekvalificētāko - atbilstoši sastrādātajam (un gan jau ne vienmēr ir runa par papildu maksājumiem aploksnēs). Ja labākie speciālisti ir «uz izķeršanu», tad jautājums - cik kvalificēta ir tā puse visu darba ņēmēju, kas labprātāk strādātu valsts darbā? Viennozīmīgas atbildes nav, jo te ir būtiski arī ļoti daudzi citi faktori, tāpēc atstāsim šo jautājumu atvērtu. Taču skaidrs, ka tas ir temats pārdomām. Visiem darba devējiem. Diena
Kas grib tikt valsts darbā?
Sociologs Arnis Kaktiņš pagājušajā nedēļā Twitter
vietnē bija publicējis, mūsuprāt, interesantu grafiku - saskaņā ar
viņa vadītās pētījumu aģentūras SKDS datiem darba ņēmēju skatījumā
aizvien pieaugoša ir valsts sektora kā darba devēja pievilcība.
Proti, krietni vairāk cilvēku dotu priekšroku darbam valsts
institūcijās, nevis privātuzņēmumos. Tas ir situācijā, kad saskaņā
ar Centrālās statistikas pārvaldes 2015. gada nogales datiem
Latvijā uz 877,4 tūkstošiem aizņemto darbvietu privātajā sektorā
nodarbināto skaits bija 585,0 tūkstoši, bet sabiedriskajā - uz pusi
mazāk - 292,4 tūkstoši.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.