Kā vienā, tā otrā gadījumā vispirms vajag vecāku rakstisku piekrišanu meitu potēšanai, tikai pēc tam mediķi pasūtīs konkrēto skaitu vakcīnu, tātad pati potēšana sāksies ne ātrāk kā oktobrī.
Ko saka skolu medmāsas?
Rīgas 2. ģimnāzijas medmāsa Ināra Švirkste stāsta, ka šonedēļ rīkos speciālu sapulci meiteņu vecākiem. Ziemeļvalstu ģimnāzijas medmāsa Tatjana Dmitrijeva teic, ka skola jau sāk saņemt gan vecāku piekrišanu, gan atteikumus.
Vai daudzi atsakās? «Diezgan daudz. Atteikumu ir vairāk nekā viens vai divi. Daļa vecāku šaubās, prasa padomu man. Kādu padomu es varu dot? Saku - tā ir valsts programma.»
T. Dmitrijeva teic, ka tie vecāki, kas no potes atsakās, kā galveno iemeslu min to, ka vakcīna vēl ir jauna, maz izpētīta.
Natālijas gadījums
HPV vakcīna tiešām ir vispretrunīgāk vērtētā Latvijas jaunajā bērnu vakcinācijas kalendārā. Pret to iebilda gan Farmaceitu biedrība, gan Ģimenes ārstu asociācija. Galvenais arguments - ka vakcīna ir dārga, ka līdzīgu efektivitāti varētu panākt lētāk - uzlabojot dzemdes kakla vēža skrīningu. Turklāt vakcīna vēl nav pietiekami aprobēta.
Pasaulē kliedzošākais gadījums bija britu meitenes Natālijas (14) nāve 2009. gada rudenī. Natālija nomira pāris stundu pēc tam, kad savā skolā tika vakcinēta. Tomēr pusgadu vēlāk, kad bija pabeigtas visas iespējamās pārbaudes, BBC ziņoja: ekspertu secinājums ir, ka meitene gājusi bojā no ļoti retas vēža formas. Tas, iepriekš nemanīts, bija attīstījies viņas sirdī un tikai nejaušības pēc Natālija nomira pēc potes. Taču tas varēja notikt jebkurā citā mirklī.
Tomēr jau vairākus gadus HPV vakcīna iekļauta gan ASV, gan daudzu ES valstu vakcinācijas kalendāros. Vācijas Vakcinācijas padomes priekšsēdētājs Fridrihs Hofmans, šopavasar esot Rīgā, intervijā Dienai teica: «Es tiešām nesaprotu vecākus, kas atsakās potēt meitas pret šo bīstamo slimību, ar kuru Vācijā gadā saslimst 6500 sieviešu, nomirst 1700.»
Kāpēc potēt?
«Nu nav līdz šim datu, kas pierādītu, ka vakcīna ir kaitīga. Man pašai ir dēls, bet, ja būtu meita, es viņu noteikti vakcinētu,» saka pusaudžu ginekoloģe Ilona Auziņa.
Kāpēc vakcīna par velti ir tieši divpadsmitgadīgām meitenēm? I. Auziņa: «Ideāli to saņemt, pirms meitene sākusi dzimumdzīvi - tātad HPV vīrusa noteikti vēl nav viņas organismā. Ja tas vēlākajos gados parādīsies, organisms jau būs paspējis izstrādāt antivielas. Potes (kopā trīs ar mēneša un pusgada intervālu) tiek injicētas rokas augšdelmā un caur asinsriti nonāk dzemdes kakla gļotādā. Tur vakcīna «liek» nobloķēt šūnas, lai vīruss, ja gadījumā sieviete ar to kādreiz inficēsies, netiek šūnās.
Pašlaik droši zināms, ka antivielas augstā līmenī turas vairāk nekā deviņus gadus (tik ilgi vakcīna ir tirgū), taču aprēķināts, ka revakcināciju nevajadzēs vismaz 20 gadu.
Kā saslimst ar šo vēzi?
Ar HPV vīrusu sieviete saskaras visu dzīvi kopš brīža, kad viņa stājas seksuālajās attiecībās. Vīrusu pārnēsā vīrieši, bet paši neslimo. Arī ne visas sievietes, kas ar to inficējas, saslimst. Reizēm sieviete inficējas, bet, ja viņai laba imunitāte, organisms vīrusu uzveic pats. Taču var gadīties, ka vēl pēc laika, ja imunitāte pasliktinās, viņa var inficēties no jauna, skaidro ginekoloģe Liāna Gavare.
HPV vīrusam ir vairāk nekā 100 tipu. Lielākā daļa audzējus neizraisa. Taču daži tipi ir ar augstu vēža risku. Turklāt vēzis attīstās ļoti lēni, pirmie simptomi (asiņaini izdalījumi) var parādīties 20 gadu pēc inficēšanās (35-45 gadu vecumā). Ap 80% sieviešu nemaz nezina, ka inficējušās, jo simptomu nav.
Pašreizējā vakcīna ir 100% efektīva tikai pret visbiežāk sastopamajiem HPV tipiem, kas izraisa ap 70% vēža gadījumu Eiropā. Ir vēl daži retāk sastopami vēzi izraisoši HPV tipi, taču pret tiem vakcīna nepasargā.
Tomēr, izdarot izvēli, vakcinēt savu meitu vai ne, vecākiem derētu zināt, ka Latvijā sievietēm šis ir otrs izplatītākais vēzis pēc krūts vēža. 2009. gadā tas tika atklāts 230 sievietēm (50% novēloti), uzsver I. Auziņa.