Par šādu risinājumu visgandarītākie noteikti ir Mērsraga iedzīvotāji. Šī gada 16. janvārī notikušajā iedzīvotāju sapulcē rezolūcija par Mērsraga izstāšanos no Rojas novada tika pieņemta ar neapstrīdamu balsu vairākumu.
Vai divu mazu novadu izveidošana viena neliela novada vietā būs labs risinājums? No saimnieciskā viedokļa šī «piespiedu laulības» šķiršana nekādu ieguvumu, visticamāk, nedos. Vienīgais ieguvums varētu būt īslaicīgs gandarījums par atgūto neatkarību, nekas vairāk.
Turklāt mērsradznieku prieku varētu sagandēt mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību sadales process. Tā gaitu noteiks pašvaldības reorganizācijas plāns, kas pašreizējai Rojas novada domei ir jāpieņem līdz šī gada 1. novembrim. Plāna izstrāde, domājams, uzjundīs aizdomas par «uzmešanu» un tamlīdzīgas negācijas. Pašreizējā novada domē no Rojas ir ievēlēti deviņi deputāti, bet no Mērsraga - seši, tādēļ mantas dalīšanas plāna izstrādē un apstiprināšanā pirmo vijoli, protams, spēlēs Rojas deputāti. Šādos apstākļos kašķi ir neizbēgami.
Pašvaldību lietu ministres Dagnijas Staķes (ZZS) atbalsts Rojas novada sadalīšanai, protams, nepārsteidz. Ja notiktu pēc ZZS prāta, Latvijā vēl arvien būtu kāds pustūkstotis sīku pašvaldību...
Mērsraga atdalīšanās no Rojas ir pirmais jaunizveidoto novadu «šķiršanās» gadījums. Alojas un Staiceles šķiršanās pagaidām ir atlikta līdz 2013. gada pašvaldību vēlēšanām. Arī Baložu iedzīvotāji nemaz tik dedzīgi neatbalsta atdalīšanos no Ķekavas novada. Aktuālākais pašlaik ir jautājums par to, kāda būs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nostāja pret tiem, kas sadomās sekot mērsradznieku piemēram. Pārlieku pielaidīga attieksme pret novadu dalīšanos var izprovocēt šķelšanās bumu ar neprognozējamām sekām.