Būtībā šis ir izejas punkts, bet tad jau seko plānošana un visas pārējās peripetijas, budžetu, svinību vietu un scenāriju ieskaitot. Tajā pašā laikā kāzu industrija ir laba joma, kur gūt ievērojamu peļņu, jo, kā atzīst nozares darboņi, Latvijā pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Un, kā vēsta statistika, laulības ostā iestūrēt gribētāju skaits ar katru gadu aug.
Lēni, bet stabili
Kāzu aģentūra Mīlestība direktore Dace Miezīte teic, ka jau vairāk nekā 10 gadu viņai tiek uzdots jautājums - kas šogad modē kāzu jomā? Secinājums esot viens - Latvijā kāzu tendences attīstās lēnām, vidēji esot nobīde par diviem trim gadiem no Eiropas tendencēm. Kad nostabilizējoties kāda aktualitāte, tā esot pieprasīta divus līdz četrus gadus. «2006. gadā sākām rīkot pirmās laulību ceremonijas ārpus telpām, piemēram, pie jūras, 2012. un 2013. gadā 78% no mūsu rīkotajām kāzām bija ārā, savukārt 2015. gadā šī tendence pamatīgi kritās un gadā kopumā no 40 tikai 13 ceremonijas notika ārā. Izteikts virziens ir neoficiālas ceremonijas, kur dokumenti parakstīti jau iepriekš. Tas atkal palielina laulību ceremoniju skaitu ārpus dzimtsarakstu nodaļas vai baznīcas,» tendences atklāj Dace. Pēdējos gados esot arī izteikti izveidojies sadalījums - vidēja līmeņa kāzas un luksusa kāzas. Sākotnēji, pirms 10 gadiem, aģentūras pakalpojumus galvenokārt izvēlējušies luksusa kāzu organizētāji. «Kā vieni no vadošajiem speciālistiem mēs pēdējos gados aktīvi strādājam pie tā, lai informētu sabiedrību par kāzu nozīmi, raksturīgākajām kļūdām, iespējām, kā sava budžeta ietvaros iegūt ne tikai apjomu, bet arī kvalitāti. Luksusa kāzu organizētāju skaits, kas izmanto mūsu pakalpojumu, nav mainījies, taču ievērojami audzis klientu skaits, kas organizē vidējas kāzas - sākot no aģentūras piesaistīšanas ceremonijas organizēšanā līdz pat pilna servisa kāzām sava budžeta ietvaros. Iemesls ir viens - cilvēki apzinās riskus un sarežģītību, ar ko saskaras, paši organizējot kāzas,» novērojusi Dace un atklāj aģentūras aptuvenās kāzu izmaksas katrā kategorijā: vidēja līmeņa kāzu budžets svārstās no 10 līdz 35 tūkstošiem eiro, bet luksusa kategorijā - no 50 līdz 100 tūkstošiem. Kāzu rīkotāja pačukst, ka reiz cipars bijis krietni lielāks, jo pāris vēlējies, lai pasākumā muzicē kāda rokgrupa no Krievijas...
Jo agrāk, jo lētāk
Dace iesaka visu plānot un rezervēt savlaicīgi, jo ballīti var sarīkot arī 10 dienās, taču cenas tad ir pavisam citas - kā minimums 30% klāt. Optimālais variants esot sākt plānot pusgadu, gadu iepriekš. «Steiga tikai nosit visu svētku garšu, radot haosu, turklāt līdz brīdim, kad klienti pie mums atnāk, lielākoties viņu redzējums par iespējām, ko var iegūt, baudīt kāzu dienā, ir tikai 20% no visām iespējām. Un tam aiziet visvairāk laika - izvēlēties, izskatīt alternatīvas, pielāgot konkrētajam pārim, atrast labākos risinājumus gan cenas, gan tehniskajā izpildījumā. Mēs saviem klientiem palīdzam sastādīt prioritāšu sarakstu un iesakām, kurās pozīcijās var ekonomēt, lai neciestu pasākuma kvalitāte,» stāsta aģentūras direktore un piebilst: «Mēs nozarē zinām ikkatru detaļu līdz pēdējai adatai siena kaudzē. Un tas ir kāzu aģentūras biznesa pamats - stabilitāte un miers, kuru klienti gūst savā kāzu dienā. Par to viņi mums maksā naudu, lai bezrūpīgi baudītu savu dienu.» Pasākumu aģentūras Smalkais stils vadītāja Ilze Bula stāsta, ka, plānojot kāzas, jārēķinās ar vidēji 100 eiro cilvēkam plus kleita un uzvalks, un gredzeni, taču viņa ievērojusi, ka daudzām līgaviņām patīk iesaistīties praktiski un daļu organizatorisko lietu uzņemties pašām vai tuviniekiem, piemēram, veidojot dekorus, ielūgumus, galda kartes, dažkārt arī ziedu kompozīcijas. Taupīts tiekot uz mūzikas, alkohola daudzuma, arī ziedu rēķina, izvēloties vienkāršākus, sezonālus risinājumus. «Sezonā, kas ilgst no maija līdz oktobrim, kāzas rīkojam katru nedēļas nogali, un esmu ievērojusi, ka pēdējā laikā pāri atkāpjas no pompozām svinībām, bet izvēlas sirsnīgāku, vienkāršāku pasākumu,» atklāj Ilze. Joprojām aktuāli ir izvēlēties brīvdabas pasākumus un netradicionālas vietas, taču, kaut pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir lētāk nekā, piemēram, pils, patiesībā ir gluži otrādi, jo vieta jāiekārto no nulles un par visu jāmaksā. Taču svinībām nojumē dzimtas īpašuma pļavas vidū ir cita emocionālā vērtība - ko izvēlēties, atkarīgs no pāra prioritātēm. «Cilvēki aizvien vairāk grib justies brīvi, atrast nevis to, kas skaitās šiki vai moderni, bet individuālo. Kāds pāris kāzas svinēja jahtu remonta angārā, līgavainis uzstājās ar savu grupu, bet vēl kādās kāzās mičošanas ceremonijā sarīkojām spilvenu kaujas tā, ka spalvas putēja pa gaisu,» atceras Dace. Budžeta taupīšanas nolūkos populāras kļūst kāzas restorānos - visi paballējas un dodas mājās.
Radošajiem patīk siltumnīcā
Pļavas un ezermalas vienmēr gatavas uzņemt svinētājus, taču ar pilīm un viesu namiem tā nav - SIA Skrundas muiža valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis stāsta, ka muiža kāzu svinībām rezervēta gadu, pusgadu uz priekšu un 2016. gada kāzu sezonā no maija līdz oktobrim palikuši tikai pāris brīvu datumu. «Sezonā pie mums notiek ap 30-40 kāzu, katru nedēļas nogali un arī darba dienās. Varam uzņemt maksimums 120 viesu, bet parasti kāzās ir 50-90 cilvēku. Pie mums kāzas rīko arī ārzemnieki, tomēr pārsvarā muižu par savu svinību vietu izvēlas latvieši,» stāsta E. Vizulis. Arī viesu namā Debesu bļoda kāzu sezona jau rezervēta. Saimniece Sabīne Strautiņa stāsta, ka arvien vairāk cilvēku kāzas svin darbdienās tieši cenas dēļ - pie viņiem tad ir uz pusi lētāk nekā nedēļas nogalēs. Sezonā viesu namā notiek 60-70 kāzu svinību ar vidējo viesu skaitu ap 100 cilvēku. «Kāzu skaitam ir tendence pieaugt. Ik pa laikam veicam uzlabojumus, paplašinām telpas, arī cenas mazliet ceļam - tas ir loģiski. Kāzas ir labs ienākumu avots, taču zvana dažādi uzņēmumi, grib rīkot pasākumus, sporta spēles, bet vasarā jāatsaka, jo nekam citam kā kāzas īsti nav vietas,» atklāj S. Strautiņa. Cilvēki svinībām mēdz pielāgot lielus šķūņus un tamlīdzīgas vietas, taču pēdējos gados kāzām iecienīta kāda liela siltumnīca Valmieras pusē. «Ģimenē esam pieci bērni, visi radoši. Meklējām foršas telpas pasākumiem sev un domubiedriem. Nekas īsti nepatika vai cenas bija lielas, līdz radās ideja izmantot netālu no mājas esošo veco ziedu audzētavu - siltumnīcu,» stāsta Siltumnīcas īpašnieks Pauls Jēgers. Uzlikuši jaunu jumtu, ielējuši māla klonu, bet telpas malās sastādījuši puķes, vīnogulājus. «Divos trīs gados pie mums bijušas ap 40 kāzām, varam uzņemt ap 100 cilvēkiem. Tas sākās nejauši, kad precējās paziņas. Pamazām radās interese arī citiem, un sapratām, ka kāzas ir labs peļņas avots. Mēs gan izīrējam siltumnīcu, gan organizējam kāzas paši, dekorējam, palīdzam - katrs gadījums ir individuāls,» skaidro Pauls. Galds, krēsli, arī krāsniņa Siltumnīcā esot, bet dekorēt nevajagot daudz - kad sazaļojot stādi, tie veidojot dabiskus dekorus. Rustic stila un dabiskuma cienītāji svinēt kāzas Siltumnīcā visbiežāk braucot no Rīgas.