Kā jūs sākat rītu?
Ar nelielu smaidu. Pietiek vien mazliet pavilkt lūpu kaktiņus. Ne pārspīlēti pozitīvi, bet vienkārši ar mīlestību pret sevi. Vēl svarīgi pievērst uzmanību elpai un izelpai. To daru trīs reizes. Šie rituāli mani sagatavo dienai un nemaz neprasa daudz laika. No rīta tos ir viegli atcerēties, izdarīt. Jāpiesprauž vien lapiņa, piemēram, pie spoguļa - smaidi, elpo! Man mājās ir daudz šādu labo norāžu attiecīgajai dienai, bet no rītiem smaidīt man vairs neprasa pūles. Man ir kāda grāmatiņa, kuru uzšķiru un pārlasu - «gaidu no pasaules tikai to labāko». Ar šādu domu aizeju gulēt un arī pieceļos. Tā ir neliela provokācija uz smaidu. Turklāt es ceļos pietiekami laikus, lai varētu veltīt no pusotras līdz divām stundām laika saviem rīta rituāliem. Tajos ietilpst brokastu sagatavošana, ūdens procedūras, kuras izgaršoju, jo tās veicu nesteidzoties. Man rīta cēliens ir pats svarīgākais.
Vai ēdat arī veselīgi?
Jebkura pieķeršanās veicina zināmu atkarību, tāpēc man ikdienā ir tā, kā vecajā labajā teicienā - maize, putra, maize, putra. Bet tā nedzīvoju, nabadzības dzīts, tā ir miljonāra recepte. Es jūtos pārticis, man nav nepieciešamības pēc kaut kā vairāk. Protams, iepriecinu sevi ar ģimenes klātbūtni. Tad baudu nesteidzīgas sarunas, kas prasa jau zināmu servējumu un ēdienu daudzveidību arī uz galda. Svarīgi ir ēst garšīgi un lēni.
Jums kā aktierim ir svarīgs labi veidots ķermenis?
Tā ir mana profesionālā prasība. Uz sporta zāli gan neeju, tā ir publiska telpa, kur jārēķinās ar tiem, kas darbojas man apkārt. Tas nenozīmē, ka man ir kādi mazvērtības kompleksi. Nav! Man ir nepieciešamā vīriešu atribūtika mājās - tas ir stienis, hanteles un vienkārši grīda, kas paver bezgala daudz iespēju vingrot. Vīrietis savas mājas trenažieru zālē vai skrējienā ir viens pats, absolūti brīvs, un laiku pa laikam tā ir mana nepieciešamība.
Tā ir jūsu bēgšana vientulībā?
Jā, tas pats, kas meditācijas process. Mēģinu būt viens. Tam piešķiru ļoti lielu nozīmi. Piemēram, skriešana vienatnē ir maza uzvara pār sevi. Sākumā uzņemu ātru skrējienu, bet pēc tam saprotu, ka tos piecus kilometrus nemaz nevaru noskriet tādā tempā, kā gribētos. Taču man nevienam nav jāatskaitās, man nav jābūt perfektam. Es spļaudos un svīstu, ģībstu, būdams tikai ar sevi. Varu atļauties būt vājš. Tie ir ļoti intīmi procesi ar izaicinājumu un cīņas elementiem. Vēlāk spogulī redzu tikai rezultātu. Manuprāt, citi to dēvē par pašdisciplīnu, tomēr nē, tā ir sevis sakārtošana. Esmu gana nedisciplinēts, bet skriešana pasargās mani no infarkta.
Nedisciplinētība pasargā no infarkta?
Sevi neieskaitu spēcīgu vīriešu kategorijā. Nevaru teikt, ka mans dzīves režīms kalpo, lai maksimāli varētu veikt savus plānus. Tā nav. Diemžēl vairākums cilvēku, īpaši vīrieši, dzen sevi kaut kādā konkrētā trasē ar zināmu kārtību un dienas režīmu. Viņiem ir motivācija - jāizskatās pēc vīrieša, bet tādu programmu ir grūti izpildīt un tā var iedzīvoties infarktā.
Iemācīties būt vājam ir ļoti svarīgi. Brīžos, kad neko nedaru, sevi nenosodu, ka esmu sliņķis. Bailes, šaubas, paškritika, vainīgo meklēšana, sevis sodīšana, žēlums, lepnums, godkāre - tās ir lietas, kas ikdienā veicina nevarēšanu un bezpalīdzīgumu. Dzīvē paturu mācekļa sajūtu - ka neesmu visgudrs, ka daudz ko nezinu. Šajā ziņā esmu atklāts pret sevi. Kaut gan esmu perfekcionists un man ir grūti atzīt, ka neesmu sagatavojies, piemēram, mēģinājumam tik perfekti, lai pārzinātu tekstu simtprocentīgi. Sevi mazliet sarāju audzināšanas nolūkos.
Vai vājums nozīmē arī atļauties raudāt?
Tā ir laba lieta. Tiem, kas neraud, tiem acis nemirdz. Vajag raudāt.
Vīrieši taču neraud!
Drausmīgi, vai ne? Vīrieši pašreiz 2009.gada augustā jūtas ļoti atbildīgi par ekonomisko situāciju ģimenē. Viņi nedrīkst būt vāji, tas patiesībā ir muļķīgs aizspriedums. Es jau labi saprotu, ka vīrietim jādara daudz vairāk, lai sieviete blakus viņam justos droši, bet šis ir sievietes laiks. Viņai ir dots ne tikai līdzi just, bet arī palīdzēt un iedrošināt savus vīriešus, nevis kritizēt. Sievietei ir jābūt spēcīgākai šajā laikā, lomas noteikti mainīsies. Vēlāk? Vīrietis būs neaptēsts, ja nemācēs pateikt paldies. Viņam ir jāzina veids, kā pateikt paldies.