Šādi gadījumi ir regulāri, neraugoties uz Ķīnas autoritārās vadības pēdējā laika centieniem un solījumiem reformēt krimināltiesību sistēmu, lai padarītu to cilvēcīgāku.
Reformu efektu nejūt
Komunistiskās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins kopš stāšanās amatā pirms trim gadiem vairākkārt uzsvēris, ka viena no viņa prioritātēm ir uzlabot krimināltiesību sistēmu, kas gadiem ir izpelnījusies starptautiskās sabiedrības nopēlumu par necilvēcisko izturēšanos pret apsūdzētajiem. Sji Dzjiņpins solījis nostiprināt likuma varu Ķīnā un sodīt policistus, kas ar spīdzināšanu izspiež atzīšanos arī gadījumos, kad nav neapgāžamu pierādījumu par apsūdzētā cilvēka vainu.
Pēdējos gados Ķīnā spēkā stājušies likumi, kas aizliedz tiesām izmantot liecības, kas no tiesājamajiem iegūtas vardarbīgā ceļā. Savukārt pirmstiesas izmeklēšanas izolatoros obligāti jābūt izvietotām videonovērošanas kamerām, lai novērstu fiziskas un psiholoģiskas vardarbības lietošanu nopratināšanā.
Tomēr AI ziņojumā, kura tapšanas laikā aptaujāti 37 ķīniešu juristi un aplūkoti vairāki simti spriedumu, noskaidrots, ka reformas nav palīdzējušas izveidot daudz cilvēcīgāku krimināltiesību sistēmu. «Ķīnas krimināltiesību sistēmā joprojām ir plaši izplatītas piespiedu atzīšanās, kas iegūtas spīdzināšanas ceļā, bet juristi, kas uzdrošinās par to sūdzēties, bieži saņem draudus, tiek šantažēti vai pat tiek aizturēti un spīdzināti,» teikts ziņojumā.
Bijušais prokurors un jurists Tans Dzjitiaņs no Pekinas ziņojuma autoriem stāstījis, ka pērn martā ticis spīdzināts, jo veicis izmeklēšanu par kādu slepenu izmeklēšanas cietumu Dzjaņsaņdzjanas pilsētā valsts ziemeļaustrumos. «Mani piesēja pie metāla krēsla, sita pa seju, spēra pa kājām un ar pilnu plastmasas ūdens pudeli iesita tik stipri pa galvu, ka es zaudēju samaņu,» sacīja Tans Dzjitiaņs.
Honkongā bāzētā cilvēktiesību organizācija China Human Rights Lawyers Concern Group apgalvo, ka kopš jūlija Ķīnā aizturēti vismaz 159 juristi.
ANO sāks izvērtēšanu
Ķīnas tieslietu sistēmas pārzinātāji lēš, ka mazāk nekā 20% no visiem kriminālapsūdzētajiem ir iespēja saņemt jurista palīdzību, tāpēc spīdzinātājiem visbiežāk izdodas izvairīties no atbildības par pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
«Kādas cerības var būt ierindas apsūdzētajiem sistēmā, kurā pat viņus aizstāvošie juristi var kļūt par policistu spīdzināšanas upuriem?» vaicā AI Īrijas nodaļas vadītājs Kolms O'Konors. «Šķiet, Ķīnas valdību daudz vairāk uztrauc iespējamās neērtības, ko varētu radīt netaisnīgi notiesāšanas gadījumi, nevis tas, kā ierobežot aizturēto spīdzināšanu.»
Ķīnas Ārlietu ministrija kritizējusi AI ziņojumu, norādot, ka Ķīnas valdība strādājot, lai uzlabotu tieslietu sistēmu un cilvēktiesību stāvokli. «Ķīna ir valsts, kurā valda likuma vara,» ministrijas paziņojumu citē The New York Times. «Ķīnas likumi skaidri deklarē, ka iegūt atzīšanos spīdzinot ir pretlikumīgi.»
Apvienoto Nāciju Spīdzināšanas novēršanas komiteja Ženēvā šonedēļ sāk izvērtēt, cik veiksmīgi Ķīna ievēro pašas 1988. gadā ratificēto ANO Konvenciju pret spīdzināšanu. Līdz šim Ķīna izpelnījusies komitejas kritiku par nespēju novērst drošības iestāžu visatļautību, izmantojot fiziskās un psiholoģiskās spīdzināšanas metodes, lai ietekmētu apsūdzētos.