Krīzes līdzizraisītāja
Iemesli šādai rīcībai ir ļoti nopietni - pēdējos vairāk nekā desmit gados ASV, kļūstot par Ķīnā ražoto preču galveno tirgu, ir nesamērīgi palielinājušas patēriņu un ārējā parāda līmeni, it īpaši no Ķīnas aizņemto līdzekļu daudzumu. Ir vērts atcerēties, ka XXI gadsimta pirmajā pusē Ķīnas galvenais darbības lauks bija uz eksportu orientētas ekonomikas veidošana, radot rūpniecisko bāzi un infrastruktūru. Acīm redzamo panākumu rezultāti bija ne tikai Ķīnas kļūšana par pasaules fabriku, kurā tiek ražots viss, ko vien iespējams transportēt, un iespaidīgs ASV tirdzniecības deficīts attiecībā pret Ķīnu, bet arī fakts, ka Ķīna sāka pārdot savu produkciju apmaiņā pret ASV Valsts kases un korporatīvajām parādzīmēm, kas nozīmē - ASV sāka patērēt uz parāda.
Kā norāda Krievijas izdevums Vedomosti, Ķīnas īstenotā ASV kreditēšanas politika lielā mērā ir līdzvainojama arī globālās ekonomiskās krīzes izraisīšanā. Ar kredītiem tika atbalstīts gan zems juaņas kurss, gan maksātspējīgs pieprasījums ASV. Tajā pašā laikā tieši ķīniešu naudas pārpilnība noveda pie hipotekāro kredītu krīzes ASV un rezultātā pie visas pasaules ekonomiskās krīzes. (ASV bankās pieplūda Ķīnas kapitāls, kas sekmēja dažādas spekulācijas, it īpaši ar nekustamo īpašumu, krasi samazinājās reālā ražošana ASV un lavīnveidīgi auga parādu apjoms.) Pati Ķīna tikmēr pievērsās iekšējā patēriņa attīstīšanai, kā arī izveidoja iespaidīgus uzkrājumus, kuru ievērojamu daļu veido ASV valdības parādsaistības. Tas valstij ļāva veiksmīgi pārdzīvot globālo krīzi.
Naudas drukāšana
ASV valdība tikmēr, sākoties krīzei, bija spiesta risināt trīs fundamentālas problēmas - nekustamo īpašumu krītošo vērtību, kas iedragāja iedzīvotāju pirktspēju valstī, kur patēriņš ir ekonomikas pamats, jo mājokļu vērtības kritums vienmēr noved pie to īpašnieku pirktspējas krituma; fondu tirgu lejupslīdi, kas tāpat apdraud patēriņu, jo fondu tirgos ieguldīti ievērojami pensiju uzkrājumi; augošos izdevumus par valsts parāda apkalpošanu nodokļu ieņēmumu krituma laikā - 2008. gadā procentu maksājumiem tika tērēti vairāk nekā 18% ASV budžeta ieņēmumu.
Meklējot izeju, ASV pieņēma neordināru lēmumu - tika sākta par krīzes cēloni kļuvušo hipotekāro parādsaistību izpirkšana, izmantojot svaigi nodrukātus dolārus. Šādi valsts lika saprast, ka uzskata par taisnīgu pirmskrīzes cenu līmeni, tāpat tika nodrošināta fondu tirgus izaugsme un saglabāti iedzīvotāju pensiju ietaupījumi. Tā kā brīvu naudas līdzekļu parādīšanās ekonomikā notika laikā, kad investori centās izvairīties no jebkāda riska, tas savukārt noveda pie plaša pieprasījuma pēc valsts vērtspapīriem un rekordzemām procentu likmēm, ļaujot samazināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus. Līdz ar to situācija savā ziņā ir paradoksāla - jo vairāk valdība aizņemas un drukā naudu, jo lētāka kļūst parāda apkalpošana.
Hiperinflācijas ēna
Tomēr, raugoties no ASV lielākās kreditores Pekinas skatpunkta, Vašingtonas īstenoto pasākumu dēļ strauji pasliktinās ASV kredītspēja un dolāra vērtība, radot reālus draudus Ķīnas ekonomikai. Ik gadu apritē parādās triljons jaunu dolāru, liekot aizdomāties par hiperinflāciju, tāpat ASV valsts parāda līmenis ir pieaudzis no 35% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2007. gadā līdz vairāk nekā 75% pašlaik, un budžetā ielikti visi priekšnoteikumi parāda tālākam kāpumam līdz vismaz 100% no IKP. (Statistika liecina, ka vairāk nekā puse valstu defoltu notiek pie valsts parāda līmeņa ap 60% no IKP.) Turklāt ASV parāds kļuvis īstermiņa, vidēji aptuveni 4,5 gadus ilgs, kas padara nepieciešamu pastāvīgu tā refinansēšanu, kamdēļ ārkārtīgi svarīga ir investoru uzticība, jo pretējā gadījumā refinansēšana kļūs ļoti dārga vai pat neiespējama.
ASV valdība gan cer, ekonomikas kāpums izraisīs arī budžeta ienākumu kāpumu, kas ļaus kontrolēt valsts parāda pieaugumu, tomēr, lai tas notiktu, nepieciešama kreditoru - vispirms jau Ķīnas - gatavība gaidīt un turpināt kreditēt ASV. Lai arī abas lielvalstis kļuvušas viena par otras ķīlniecēm - Ķīna nevar iziet no ASV parāda, jo pat nelielas daļas parādsaistību pārdošana var izraisīt tirgus sabrukumu, savukārt ASV nepieciešams patstāvīgs aizņemto līdzekļu pieplūdums, lai tās spētu sagaidīt ekonomiskās izaugsmes periodu -, Ķīna atrodas grūtākā situācijā, jo tai nepieciešams gan atbrīvot līdzekļus pašai savu plānu īstenošanai, gan rast atbildi uz jautājumu, kur glabāt uzkrājumus. Jāpiebilst, ka nedz zelts, nedz izejvielas vai fondu tirgi nav risinājums to ierobežotā apjoma dēļ.
Kur glabāt uzkrājumus
Pagaidām Pekina cenšas iziet no situācijas, visā pasaulē uzpērkot izejvielu resursus un kompānijas, tomēr ar to nepietiek, lai absorbētu pat daļu valsts rezervju. Vienīgā reālā iespēja padarīt uzkrājumus drošus, ir juaņas pārvēršanā par alternatīvu pasaules rezerves valūtu. Šo iemeslu dēļ Ķīna aktīvi rīkojas, lai radītu pieprasījumu pēc juaņām - pārceļ savus eksporta darījumus no dolāriem uz juaņām, samazina ierobežojumus to apgrozībai, tā rezultātā Ķīnas naudas vienība starptautiskajā tirdzniecībā plašāk izmantoto valūtu sarakstā pacēlusies līdz devītajai vietai pasaulē un daļā Āzijas jau ir stājusies dolāra vietā.
Uzskatāms piemērs, kā darbojas pasākumi pieprasījuma pēc juaņas palielināšanai, ir brīvās ekonomiskās zonas izveide Šanhajā, kur ārvalstu bankām ir ļauta gandrīz pilnvērtīga juaņas izmantošana, un 2013. gada martā noslēgtais līgums ar Austrāliju, kuras ekonomika ir lielā mērā saistīta ar Ķīnu, par tā dēvēto valūtu svopu, kā arī fakts, ka līdzīgu līgumu drīzumā iecerēts noslēgt arī ar Krieviju. Pakāpeniski tiek vienkāršotas arī ārvalstu investoru iespējas piekļūt Ķīnas fondu tirgum, piemēram, nesen Singapūrai un Londonai tika piešķirtas tā dēvētās investīciju kvotas kopumā 130 miljardu juaņu (~15,7 miljardi eiro) apmērā, šādi ļaujot investoriem nepastarpināti ieguldīt līdzekļus Ķīnas ekonomikā.