Pats Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien notikušās diskusijas vaininieks R. Ķīlis norāda, ka viņa mērķis neesot par katru cenu ieviest finansēšanas modeli. Par ļoti labu rezultātu šīm diskusijām būšot uzskatāmi arī alternatīvi piedāvājumi. Viņš atgādina savu nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais piedāvājums «nauda seko kvalitātei», kas paredz augstskolām piemaksu par kvalitāti, neesot uzskatāms par finansēšanas modeļa maiņu.
«Kas bija pamats jūsu ticībai, stipri iracionālai, ka šo ilgstošo labklājības valstu Lielbritānijas, Jaunzēlandes modelis ir piemērots Latvijai, kura ir pilnīgi citāda nekā jebkura labklājības valsts,» paceltā balsī R. Ķīlim vaicāja Banku augstskolas prorektore Velta Vikmane. R. Ķīlis uz to atbildēja, ka pašreizējā sistēma nākotnē nespēs nodrošināt pietiekamu finansējumu un vienlīdzīgu maksimāli brīvu pieeju augstākajai izglītībai. Viņš piebilda, ka esot jākvalificē, kādā nozīmē šī sistēma neatbilst Latvijai, jo līdz šim vienīgais, ko viņš dzirdējis, esot paniskas bailes aizņemties kredītu.
Savukārt deputāts Oskars Zīds (ZZS) norādīja, ka Ķīļa reformai trūkstot analīzes un veiktie aprēķini drīzāk atgādinot spēlēšanos smilšu kastē noteiktā draugu pulkā.«Zīda kungs, ir tāda lieta kā internets. Tur var ierakstīt tādus burtus - trīs «dubultvē», punkts, SAKI, punkts LV. Un apskatīties daļu, kas saucas ziņojumu pētījumi, un tur jūs atradīsies diezgan plašu klāstu ar ziņojumiem, ko mēs esam veikuši par augstāko izglītību un zinātni divu gadu laikā. Iepazīstieties ar to, un tad mēs parunāsim,» uz jautājumu reaģēja R. Ķīlis. Ar šādām «laipnībām» diskusijas dalībnieki apmainījās bieži.
«[Ķīļa piedāvājumā] ir iespējams izvēlēties ņemt vai neņemt kredītu. Un kas vēl nāk klāt visam, tāda laba lieta, ka mēs likvidējam pilnīgi visas budžeta vietas,» par finansēšanas modeli diskusijas laikā ironizēja E. Ratnieks, jautājot, kādēļ nevar izveidot bezmaksas augstāko izglītību un panākt kvalitāti kā Somijā. «Tad būvējiet tik augšā. Kā to varēs darīt 17. , 18. gadā, kad nāksies maksāt daudz vairāk? Aiziet!» viņam atcirta R. Ķīlis. Pēc šīs piebildes atbalstu LSA prezidentam sniedz komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība). «Šāds modelis tiks prezentēts, tas būs mūsu nākamais solis parādīt, ka tomēr ir iespējams šis pilnais valsts budžeta finansējums,» norādīja deputāte.
Pagaidām nekāda rezultāta šīm diskusijām, kas sākās maijā, nav, Dienai atzīst gan R. Ķīlis, gan E. Ratnieks. LSA prezidents pauž, ka šāda principa īstenošana būtu atbalstāma tikai attiecībā uz maksas studentiem. «No Ķīļa kunga puses tā ir skriešana ar galvu sienā. Vajadzētu tā kā saprast, kurā brīdī šī te diskusija jāved pie rezultāta. Vienai pusei, kura ir absolūtā mazākumā, vajag padomāt, ar ko šis te vairākums argumentē,» uzskata E. Ratnieks. Savukārt viņa oponents R. Ķīlis norāda, ka šajā diskusijā bijusi manāma cilvēku iedziļināšanās pastāvošajā problēmā - nepieciešamībā pēc finansēšanas sistēmas racionalizēšanas. Ja viņa pašreizējie pretinieki piedāvās racionālu alternatīvu, arī tādā gadījumā rezultāts būs sasniegts.