Neviena pārbaude nav patīkama, bet sākotnēji domājām, ka mūs izsauks un varēsim situāciju izskaidrot. Līdz pat šim brīdim neviens ar mums nav runājis. Mēs varam spriest tikai no Konkurences padomes (KP) publiskajiem paziņojumiem un tiem lietas materiāliem, ar kuriem varēja iepazīties mūsu advokāti. Situācija ir absurda. Tiek apgalvots, ka Dzēse un Trikāta - konkurējoši kooperatīvi - ir noziedzīgs kartelis. Konkurences padome negrib redzēt, ka viss, ko mēs kopīgi darām, notiek viena nodibināta uzņēmuma Latvijas piens ietvaros, kura dibināšanas mērķis ir piena pārstrādes rūpnīcas celtniecība.
KP gan jums pārmet, ka jūs varētu būt saskaņojuši cenas ārpus jaundibinātās rūpnīcas projekta?
Mēs neesam saskaņoši cenas ārpus jaundibinātās rūpnīcas projekta.
Vai zemnieku kooperatīvu cīņa par piena cenu var nozīmēt piena cenas palielināšanos mazumtirdzniecībā?
Kādā veidā? Tas piens, kas nonāks jaunajā pārstrādes rūpnīcā - vismaz 70% no tā -, šodien tiek eksportēts uz Lietuvu, un jau šobrīd šis piens tātad nekādi neietekmē piena cenu Latvijā. Te ir arī tas aspekts, ko vienmēr ir norādījuši mūsu oponenti, ka ir slikti pienu izvest uz Lietuvu, ka to vajag pārstrādāt šeit. Lūk, tagad tas arī tiks darīts. Ja runājam par ķēdīti - ražotājs, pārstrādātājs, veikals, pircējs, cena, tad Latvijas piena rūpnīcas aspektā izkrīt viens posms. Zemnieks pats ir ražotājs un pats ir piena pārstrādātājs. Uzņēmumam Latvijas piens uzdevums nebūs gūt milzīgu peļņu vai dividendes, bet samaksāt adekvātu cenu par pienu zemniekiem. KP izplata informāciju, ka piena ražotāja daļa cenā pašlaik esot vislielākā un esot pāri 50%. Tas man liekas stipri jocīgi, ņemot vērā, ka reāli zemnieki par pienu saņem aptuveni 20 santīmu par litru. Turklāt vidējais tauku procents pienā, ko nodod zemnieks, ir 3,9-4%, nevis 2% kā pienam, ko, atšķaidot ar ūdeni, tirgo veikalā. Un tas arī ir jāņem vērā. Runas, ka Latvijas piena rūpnīcas projekts ietekmēs piena cenas veikalā, neatbilst patiesībai. Mani pārsteidz, ka KP vadītāja Ieva Jaunzeme publiski apspriež, ir vai nav vajadzīgs Latvijas piena projekts vispār, paziņojot, ka būšot slikti, ja Latvijas piens konkurēšot vietējā tirgū.
Vai tad trīsdesmit devītais pārstrādātājs nesadrumstalos Latvijas tirgu, kurā jau ir 38 piena pārstrādātāji?
Tas ir mīts, kuru pastāvīgi izplata mūsu konkurenti. Vienreiz nopublicēt to 38 pārstrādātāju sarakstu, lai mēs redzam, kas tie ir un cik piena viņi pārstrādā. Šajā 38 pārstrādātāju sarakstā ir iekļautas visas zemnieku saimniecības, kas ražo pienu, tur ir iekļauti uzņēmumi, kas vairs neražo. Bet uzņēmumi, kas pieder vienam īpašniekam, bet ražo dažādās vietās, ir saskaitīti kā atsevišķi pārstrādātāji. Ja atsijātu tos, kuri ražo vismaz 10 piena tonnas dienā, tiktu līdz kādiem 15 vai 17 dalībniekiem.
Vai jūsu projekta paredzētās jaudas ir adekvātas vairāk nekā 10 miljonu latu ieguldījumam?
Ja sakām, ka projekts ir pārāk dārgs, tad atcerēsimies, ka Rīgas Piena kombināts ir publiski pateicis, ka iekārtu modernizācijā vien iegulda kādus trīspadsmit piecpadsmit miljonus. Ja mēs par 10 miljoniem latu no nulles uzceļam rūpnīcu ar visām iekārtām, jautājums - vai tas ir dārgi? Vai 250 tonnas maiņā ir daudz vai maz? Redziet, mēs bāzējam projektu uz reālo piena daudzumu, kas mums ir, lai nodrošinātu vienas maiņas desmit stundu darbu rūpnīcā. Mums ir rezerve jaudu dubultot, ja vien būs piens. Var jau uzlikt jaudu - 1200 tonnnas dienā. Dažam tāda ir. Bet kur ir piens? Piena nav. Un šāda rūpnīca tad strādā ar piektdaļu jaudas.
Vai KP var aizstāvēt Latvijas ražotāju no konkurences, kas nāk no ārvalstīm, ja tā ir negodīga?
Ja iepazīstas ar tiem milzīgajiem sodiem, ko uzliek KP, tad, man liekas, mērķis ir viens - sodīt. Latvijas KP mērķis nav strādāt preventīvi, brīdināt, uzlikt nelielus sodus, kā mēs, tiekoties ar saviem kolēģiem ārzemēs, dzirdam, kā tur viņi sadarbojas ar līdzīgām iestādēm. Cik nāk par labu mūsu ekonomikai, ka viena iestāde piemēro principu - mēs sodām un sodām maksimāli daudz? Tiek rēķināti sešciparu skaitļi sodos Latvijas uzņēmumiem, bet jūs pēc tam kaut vai bankrotējat, mums vienalga. Paņem ražojošu uzņēmumu, kurš krīzes laikā jau tā nogriezis visu līdz pēdējam, lai tik izķepurotos, bet Konkurences padome tam uzliek simtiem tūkstošu latu lielu sodu. KP darbībai ir jābūt, taču, vai tā ir Latvijas uzņēmumu vai kā cita interesēs, par to man ir smagas pārdomas šobrīd. Speciāli nevienu aizsargāt nevar, bet mēs zinām, ka visas valstis atrod visādus veidus, tikai mēs esam šausmīgi klausīgi. Būtu labi, ja Latvija ieviestu norādes, informējot, vai tas ir īsts siers vai siera produkts ar augu tauku piedevu, kas pašlaik stāv nedalīti veikalu plauktos.
Vai taisnība, ka atsevišķi piena ražotāji Latvijā pienu ražo arī no piena pulvera?
Es domāju, ka noteikti. Piena deficīta brīdī, piemēram, ziemā, noteikti. Kā to patērētājs var zināt, nezinu. Tie uzņēmumi, kuri paši piena pulveri neražo, tā nedarīs, jo nekāda ekonomiska efekta tur nav. Bet tie, kuri paši ražo arī piena pulveri, brīžos, kad svaigpiena trūkst, var atjaukt to ar ūdeni, lai turpinātu savas piegādes veikaliem.