Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Kontaktā ar valodu, t. i., sevi

«Dzejas dienas apliecina, ka sabiedrība sāk atkopties no okupācijas traumas. Interese par Dzejas dienām apliecina, ka cilvēkiem ir interese pašiem par sevi kā domājošām, jūtīgām būtnēm,» saka dzejniece Liāna Langa, kura vakar vakarā, 11. septembrī, Raiņa dzimšanas dienā Esplanādē Rīgas 2014 vasarnīcā pie dzejnieka pieminekļa kopā ar cunftes māsām un brāļiem Ievu Rupenheiti, Ingmāru Balodi, Uldi Bērziņu, Edvīnu Raupu un Arti Ostupu Latviešu dzejas maratonā lasīja savu dzeju.

«Dzejas dienas izvērtušās par grandiozu festivālu un pilnībā atkarojušas savu pozīciju pēc pagrimuma un pārmaiņu laika, kad risinājās režīma nomaiņas process un kad kādu brīdi topā bija izdzīvošanai svarīgie ekonomikas un biznesa jautājumi,» uzskata L. Langa. Arī dzejniekam Edvīnam Raupam šķiet, ka pēdējos gados «svētki aizvien vairāk kļūst par svētkiem». Ar piebildi: «Domāju, ka dzeju nevajadzētu uzspiest ar varu, mēģinot panākt tās izplēnējušo popularitāti. Mūsdienu Latvijas dzeja bieži vien ir tik metafiziska, filozofiska, intīma, ka ielu lasījumos izskatās pēc kailas mūķenes, kas iesprūdusi stikla liftā.» E. Raups norāda uz dilemmu, par kuru runā un labi apzinās vairākums dzejnieku. E. Raups uzsver, ka tajā nav vainīgi ne organizatori, ne arī dzejnieki, tomēr šādos lielos «ielu pasākumos» dzejniekiem ir ļoti grūti runāt un saturam nākas piemēroties formai. Protams, dzejnieki cenšoties piemeklēt publiskiem brīvdabas lasījumiem piemērotākos dzejoļus, tomēr lasītie dziļi intīmie, trauslie dzejoļi ir pretrunā ar laukuma mizanscēnu. «Tie prasa īpašu atmosfēru un ieinteresēto cilvēku loku,» saka E. Raups.

L. Langa uzskata, ka publiski par Dzejas dienām ir vērts runāt un domāt tieši valodas griezumā. Dzejniece uzsver, ka dzejas loma sabiedrībā kopš padomju laikiem ir būtiski mainījusies: «Dzeja vairs nepilda publicistikas lomu, nav vajadzības runāt starp rindām. Sabiedrības vilkme pēc dziļākiem valodas slāņiem vieš cerību par pašu sabiedrību, īpaši jaunatni, kas vēlas būt labā kontaktā ar valodu, tātad - sevi. Manuprāt, sabiedrība saprot arvien vairāk, ka mūsu valoda un kultūra (kas beidzot kā nozīmīga nacionālās identitātes veidotāja minēta Satversmē) ir arī pašapziņas un pašcieņas, pašsaglabāšanās jautājums.»

Artis Ostups, kurš Latviešu dzejas maratonā pārstāvēja dzejā spilgti ienākušo divdesmitgadnieku paaudzi, atzīst: «Dzejas dienas man vairāk ir svarīgas kā klausītājam, nevis lai apmierinātu savu autora ego.» Viņu vienmēr interesējot apmeklēt kolēģu un ārvalstu viesu lasījumus. Dzejas dienas gan šogad esot tik blīvas, ka visu interesējošo nemaz neesot iespējams tvert.

Dzejas dienu atklāšanā 4. septembrī dzejnieki pie Raiņa pieminekļa lasīja sev tuvākos Raiņa dzejoļus, lugu un runu fragmentus. Vakar - savu dzeju. Vai Rainis laikmetīgajā dzejā kalpo kā tiešs vai netiešs ierosmes avots? Kuri Raiņa tēli uzrunā? «Tajā laika posmā, kad es veidojos kā dzejnieks, Rainim nebija lielas nozīmes manā domāšanas attīstībā,» - E. Raupam līdz šim Raiņa stiprā puse šķitusi dramaturģija. Tomēr šogad, pateicoties savai sievai (teātra zinātniece Ieva Struka - U. A.), kura pētījusi Raiņa dzeju, viņš Raiņa dzejas spēku atklājis sev no jauna. «Izejot cauri viņa domas šķērsgriezumam, pavērās cits lielums,» stāsta E. Raups. «Raiņa dzeja man nav svarīga,» saka A. Ostups un piebilst: «Zinu, ka tas izklausīsies kliedzoši.» Raini viņš nekad neesot izjutis kā skolotāju. Drīzāk viņa, divdesmitgadnieku, paaudzei esot raksturīga mazliet ironizējoša attieksme, kā Kārļa Vērdiņa dzejā. Savukārt L. Langu Rainī saista viņa ideju pasaule un intelektuālā drosme: «Dzejoļu krājums Gals un sākums ir savam laikam neparasts, to apsteidzošs, ar grandiozu filozofisku vērienu, kurā indivīds pozicionēts aci pret aci ar mūžību. No Raiņa tēliem mani joprojām saista lugas Jāzeps un brāļi varoņi.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?