Jaunā kamersimfonija ir pirmais skaņdarbs, ko komponists raksta kamerorķestrim Sinfonietta Rīga. «Es jau sen vēlējos uzrunāt un dzirdēt Nika viedokli par viņa skatu uz kamersimfoniju šodien. Manuprāt, viņa mierīgais un vērojošais, bet tajā pašā laikā kreatīvais skats uz mūziku, kas ir saistīts ar interesi par džezu un amerikāņu mūziku, varētu pavērt jaunu un interesantu lappusi latviešu kamersimfonijas vēsturē un nākotnē,» norāda Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs, diriģents Normunds Šnē. Nika Gothama slimības dēļ pirmskoncerta saruna plkst. 18.30 Minsteres zālē diemžēl nenotiks. Varu mēģināt to aizvietot, citējot Nika Gothama paša formulēto jaunrades kredo: «Es gribu atklāt kontinentu starp nopietno un vieglo mūziku.»
Līdzās pirmatskaņojumam šoreiz likta Vīnes klasicisma laikmeta aizsācēja Jozefa Haidna simfonija un divas Volfganga Amadeja Mocarta simfonijas.
N. Šnē, kurš savā diriģenta darbībā nav iedomājams bez aizrautīgiem mūzikas vēstures un kultūras kontekstu pētnieka dziļurbumiem, zina stāstīt, ka «Haidna 70. simfonija ir brīnišķīgs un ļoti reti atskaņots skaņdarbs, kas liek nojaust Londonas meistara simfonijas rokrakstu un viņa ģenialitāti šajā sfērā. Simfonija ir bagāta ar izdomu, kontrapunktiem, neticami skaistām melodijām un interesantiem instrumentācijas risinājumiem.»
Haidna simfonijas līdzsvaroti saulainais Re mažors turpināsies Mocarta 23. simfonijā. Tā ir kā neliela miniatūras pērle: ilgst labi ja desmit minūtes, taču katra daļa ir spilgta, ar neatkārtojamu raksturu. «Šķiet, Mocarts savu jaunību ar neaptveramu enerģiju un spožumu pierakstījis burtiski vienā elpas vilcienā,» tā N. Šnē. Savukārt slaveno Sinfonia concertante Mocarts rakstījis orķestrim un diviem solistiem. Solopartijas atskaņos RIX kvarteta mūziķi - vijolnieks Sandis Šteinbergs un altiste Ilze Kļava.