Populāri un apmierināti
Pērn Priekules pensionāru biedrība Zilais lakatiņš nosvinēja 10 gadu jubileju, tajā pašlaik aktīvi darbojas 26 seniori. Taujāta, cik pavisam Priekulē pensijas vecuma ļaužu, biedrības vadītāja Anita Gunta Kuduma saka: «Man jau šķiet, ka Priekule vispār ir pensionāru pilsēta.» Tomēr biedrības pārstāve Ruta Balode (viņa arī Virgas pagasta pārvaldes vadītāja - red.) bilst, ka tā gluži neesot: «Tā šķiet tāpēc, ka pensionāri ir aktīvāki, sabiedrībā ar darbiem redzamāki. Kad notiek aktivitātes pilsētā, viņi ir pirmie - gan darītāji, gan sapulču un pasākumu apmeklētāji.»
Starp Latvijas senioru organizācijām Priekules pensionāru biedrība Zilais lakatiņš ir viena no visvairāk pamanītajām tieši ar ieinteresētību darboties sabiedrības un novada labā. Jau pašos pirmsākumos, kad vēl nebija iegūts biedrības statuss, seniorēm Dzidrai Ivanovai un Astrai Feldmanei radās doma veidot kultūrvēsturisko priekšmetu un seno lietu krātuvi, apkopot pilsētas vēsturiskos materiālus. «Projekts Pagātne ar tagadni mijas bija viens no pirmajiem - sākām krāt senlietas, lai mūsdienās jaunie redz, kā izskatījās vecais patafons, pletīzeris, veļas rullis, sviesta ķērne, kalēja darbnīcas piederumi. Aicinājām pilsētas iedzīvotājus šos kultūrvēsturiskos priekšmetus nest mums, izveidojām senlietu krātuvi, kuru nu esam nodevuši Priekules novada pašvaldības pārziņā,» stāsta Dzidras kundze. Pašlaik krātuve, kurā ir apmēram 1000 eksponātu, apskatāma Priekules Mūzikas un mākslas skolā. Līdzīgas senlietu krātuves ir arī tuvākajā Virgas pagastā, Purmsātos, Krotē, Kalētos, tās veidojuši dažādu paaudžu cilvēki, bet tieši Priekulē šo iniciatīvu uzņēmušies seniori. «Esam populāri un apmierināti,» ar savu veikumu lepojas Zilais lakatiņš. Starp citu, Latvijā darbojas vēl viens Zilais lakatiņš - Preiļu pusē -, un abas senioru organizācijas ir sadraudzējušās. Bet Priekules dāmām draugu daudz - nodibinātas ciešas saites ar Kurzemes, Latgales senioru organizācijām, ar senioriem Zviedrijā, Lietuvā.
Attīstība caur projektiem
Brīvā laika piepildījumu Priekules seniores rod Eiropas senioru dejās, dziedot ansamblī, nūjojot, aizraujoties ar rokdarbiem. «Adījumus vedam sava novada pensionāriem uz pansionātiem, rīkojam rokdarbu izstādes, esam piedalījušies arī senioru rokdarbu tirdziņā Rīgā. Savus darbiņus prezentējām arī Lietuvā un Zviedrijā,» stāsta rokdarbu pulciņa vadītāja Dzidra Ivanova. Bet impulss organizācijas attīstībai meklējams 2003. gadā. «Pie mums, vecajā Liepājas rajonā, ļoti labi strādāja pieaugušo izglītības centrs. Rajona padome atvēlēja līdzekļus, lai celtu iedzīvotāju aktivitāti, un izglītības centrs organizēja ļoti daudz projektu konkursu. Pensionāri atrada iespēju, kā sevi apliecināt,» stāsta Ruta Balode.
Dalība projektos Priekules senioru kopu esot mobilizējusi - gan izmantot iespējas, gan pulcēt ap sevi aktīvākos un vēlāk dibināt biedrību. 2009. gadā, kad tika izveidots Priekules novads, sākusies «cita ēra». Biedrībai Liepājas rajona partnerība līdzekļus jau bija iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības. «2010. gadā uzrakstījām pirmo lielo projektu un kultūras namā par projekta līdzekļiem izremontējām trīs telpas, kurās tagad mājojam. Ieguvām līdzekļus mūsu deju grupas Valceris un vokālā ansambļa tērpu iegādei, nūjošanas inventāram, biroja tehnikai, fotokamerai,» stāsta Ruta Balode. Bet pērn par otra lielā realizētā projekta līdzekļiem seniores ieguvušas šujmašīnu, overloku, izšūšanas un adāmmašīnu; tās Priekulē var izmantot ne tikai pensionētās kundzes. «Tas ir liels ieguldījums,» uzsver Ruta Balode un turpina: «Esam cītīgi strādājušas ar novada pašvaldību un domi. Un novedušas deputātus pie secinājuma, ka viņiem ir jāatbalsta nevalstiskās organizācijas - arī jaunieši un kultūra. Tagad strādājam pie jauna projekta kultūras virzienā.» Zilā lakatiņa dāmas ir aktīvas kultūras lauciņā, šovasar iecerēts uzstāties divos starptautiskos senioru deju festivālos Bauskā un Jūrmalā un sadraudzības koncertā Lietuvā, Skodā.
Kā atbalsta punkts
Seniores uzsver - sadarbība ar pašvaldību viņām esot cieša un veiksmīga. «Dome mūs ļoti atbalsta - vispirms jau ar transportu. Kur tikai neesam braukušas! Mums nekad nav atteikts,» atzīst biedrības vadītāja Anita Kuduma. Pašvaldība piešķir finansējumu arī projektiem. «Ne velti Kurzemes zonā par mums saka, ka Priekulē esot senioriem draudzīgākā pašvaldība,» lepojas biedrības pārstāve Rita Kuļikova. «Domei bieži vien esam kā tāds atbalsta punkts. Bet arī pašas zinām, ko gribam, un protam pajautāt,» piebilst Dzidra Ivanova.
Savukārt Latvijas Pensionāru federācijā novada senioru intereses pārstāv Rita Kuļikova, viņa uzskata - tikai no pašu iniciatīvas atkarīgs, kā tiek aizstāvētas vecākā gadagājuma ļaužu intereses. «Vai mums vienmēr jābūt tikai apgādājamajiem? Ja paši nedarbosimies, neko nevarēs panākt! Pensionāri var būt neapmierināti ar valdību, bet ne ar Pensionāru federācijas darbu - tā mums nevar palielināt pensiju,» norāda Rita Kuļikova.
Ruta Balode turpina: «Pensionāru federācijai nevar uzreiz izdoties visas sarunas ar valdību. Turklāt valdības mainās, mainās ekonomiskā situācija. Likumi tiek pieņemti atbilstoši konkrētajam laika periodam, un, nonākot citā laika periodā, rodas neatbilstības. Loģiski, ka cilvēki ir neapmierināti. Bet paies gadi, un jautājumi tiks atrisināti. Nav tā, ka izmaiņas netiek panāktas. Vienīgi - kāds no mums var tās nesagaidīt. Bet gribētos sagaidīt. Tāpēc mēs dzīvojam ar dzīvesprieku, esam aktīvi, lai tik ātri nenovecotu. Mums vajag mācēt novecot. Vai arī nepamanīt to novecošanu.»
Ja spogulī neskatās, var dzīvot mierīgi - komentē pārējās dāmas, bet Rita Kuļikova stāsta anekdoti: «Sieva raudot sūdzas vīram: «Vīriņ, vai cik man lielas grumbas, cik man te pierē rievu...» Vīrs saka: «Tiešām, sieviņ, tev ļoti laba redze.»»
Dāmas sirsnīgi nosmej, bet biedrības vadītāja Anita Kuduma piebilst: «Ar šādu optimismu arī turamies kopā.»