Latvijas iedzīvotājs, uzzinot par eksplozīvo situāciju, teiksim, Korejas pussalā, pašsaprotami reaģē, ka a) karš, protams, ir briesmīga nelaime, b) bet, par laimi, tas ir otrā pasaules galā un mūs neskar. Tas pats attiecas uz dabas katastrofām. Tomēr tik vienkārši vis nav.
Cilvēks fiziski un emocionāli nespēj just līdzi visiem bojā gājušajiem civiliedzīvotājiem vai izkropļotām dzīvēm, tāpēc moralizēšana par solidaritāti, ka «visi cilvēki ir brāļi» utt., ir nevietā. Pamatā aicinājumam nenovērtēt par zemu šo attālo konfliktu ietekmi uz mums ir gluži pragmatiski apsvērumi.
Pirmkārt, arī no mūsu reģiona tālā ģeogrāfiskā punktā notiekoši konflikti un stihijas vairākumā gadījumu izraisa cenu svārstības - sākot ar naftu un beidzot ar kravu transportēšanas likmēm. Var jau uzskatīt, ka globālais tirgus ir pārāk nervozs vai tendēts izmantot katru kašķi, lai nopelnītu, tomēr tas nemaina būtību. Nav nemaz jāuzspridzina Dvīņu torņi - pilnīgi pietiek ar uzbrukumu naftas ieguves platformai Nigērijā vai pārlieku sausumu Austrālijā.
Otrkārt, lielvaras bieži izmanto konfliktus savstarpējai andelei, un mums nekad nebūs garantiju, ka par maiņas kārti kaut kādā eksotiskā stāstā nekļūstam arī mēs. Lielais Puisis X saka Lielajam Puisim Y: labi, mēs atzīstam šo konfliktu par jūsu interešu jomu, neiejaucamies, bet tad nu esiet tik laipni un savukārt nejaucieties iekšā tur un tur.
Treškārt, jebkura nestabilitāte ir iegansts militārajā sektorā pelnošajiem presēt savus politiķus nesamazināt vai palielināt izdevumus militārajam resoram, un iznākumā nauda netiek daudz jēdzīgākiem mērķiem. Tas gan neattiecas tieši uz Latviju - pārāk nelieli resursi un ambīcijas. Tomēr arī krietni spēcīgāku valstu rīcībā esošās iespējas nav bezgalīgas, un, ja pāris miljardu jāiegrūž kaut kādā dzelzī, tad mazāk naudas paliek, piemēram, palīdzības budžetam citu valstu zinātnes vai kultūras projektiem.
Skaidrs, ka iepriekš minētā dēļ vien cilvēks nepielips ārvalstu ziņu lentēm. Tomēr jāmēģina saprast, ka Latviju ietekmējošo cēloņsakarību mudžeklis ir krietni sarežģītāks par to, kāda mums valdība un ko dara skandināvu bankas vai kāds pašmāju oligarhs.