Pārtrauc sakarus
«Tā bija nepieņemama provokācija no Ziemeļkorejas puses, un starptautiskajai sabiedrībai ir pienākums uz to reaģēt,» trešdien paziņoja Seulā ieradusies H. Klintone. Viņa sacīja, ka jāvienojas par stingriem, bet apdomīgiem pasākumiem pret Phenjanu, vēsta BBC.
Ziemeļkoreja trešdien draudēja, ka atklās uguni Dienvidkorejas virzienā, ja Seula abu valstu militarizētās robežas tuvumā izvietos skaļruņus un raidīs komunistiskajam režīmam naidīgu informāciju. Seula atsākusi Ziemeļkorejai domātas radio pārraides un plāno robežas otrā pusē kaisīt propagandas skrejlapas.
Dienu iepriekš Ziemeļkoreja paziņoja, ka pārtrauc jebkādus sakarus ar Seulu, kā arī aizliedz Dienvidkorejas lidmašīnām šķērsot tās gaisa telpu un kuģiem - teritoriālo ūdeņu robežu. Savukārt Seula šonedēļ pārtrauca tirdzniecības sakarus ar Phenjanu un ir aicinājusi ANO Drošības padomi apstiprināt jaunas sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Konfliktā svarīga loma ir Ziemeļkorejas tuvākajai sabiedrotajai Ķīnai, kur nedēļas sākumā viesojās H. Klintone, lai pārliecinātu Pekinu pievienoties starptautiskam Ziemeļkorejas nosodījumam. Ķīnas amatpersonas situāciju vērtē nogaidoši, uzsverot, ka problēmas jārisina dialogā, nevis ar sankcijām.
Atriebība vai viltība?
Parādījušās vairākas versijas, kādēļ Phenjana nolēmusi uzbrukt Dienvidkorejas karakuģim. Ticamākā varētu būt atriebība par zaudējumu apšaudē starp abu valstu karakuģiem, kas 2009. gada novembrī notika uz valstu teritoriālo ūdeņu robežas Dzeltenajā jūrā. Apšaudē aizdegās ziemeļnieku patruļkuģis, un nav zināms, ar ko incidents beidzās.
Vēl viena versija liecina, ka zemūdenes uzbrukumu sankcionējis komunistu līderis Kims Čen Irs, jo viņš vēlas varas grožus nodot jaunākajam dēlam un tādēļ izlēmis parādīt savu varenību, vēsta Reuters.
Daži eksperti domā, ka ar šo soli Phenjana vēlējās atgriezt pie sarunu galda Seulu un ASV, lai vienotos par apjomīgu starptautisko palīdzību apmaiņā pret Ziemeļkorejas kodolprogrammas pārtraukšanu.