Divus gadus pēc dzīrēm Rietumi uzskata, ka Kosovai ir jāmazina atkarība no starptautiskās palīdzības un jānostiprina sava ekonomika, kā arī jāpievērš pastiprināta uzmanība cīņai ar nabadzību, noziedzību un korupciju.
Apburtais loks
Kopš 1999.gada, kad starptautiskie spēki no Kosovas padzina Serbijas armiju, Priština no donoriem saņēmusi četru miljardu eiro (2,8 miljardi latu) lielu palīdzību. Ārvalstu finanšu injekcijas veido 15 procentu no Kosovas iekšzemes kopprodukta, raksta Reuters. Tomēr valsts finanšu ministrs Ahmets Šala jau ir paziņojis, ka lūgs donoriem piešķirt lielāku atbalstu, lai aizlāpītu šī gada budžeta deficītu.
Tomēr rietumvalstis, kuras cīnās ar globālās krīzes sekām, uzskata, ka Kosovai pašai ir jāveido dzīvotspējīga ekonomika. «Starptautiskā palīdzība tiks nodrošināta arī turpmāk, tomēr ar to nepietiks, lai risinātu problēmas un veicinātu attīstību valstī,» domā Itālijas vēstnieks Kosovā Mihaels Gifoni. Savukārt Kosovas premjerministra vietnieks Hajredins Kuči uzskata, ka valstij starptautiskā palīdzība būs vajadzīga vēl vismaz 3-5 gadus, un piebilst, ka «mūsu mērķis nav saņemt ārvalstu palīdzību, lai izdzīvotu, bet lai stiprinātu ekonomikas attīstību».
Uz metālu eksportu balstītā ekonomika nedod pietiekamus ienākumus valdībai, bet darba tirgus nespēj uzņemt visus. Bezdarbs valstī sasniedzis 40 procentu. Kosova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, jo 45 procenti no diviem miljoniem iedzīvotāju dzīvo trūkumā.
Nabadzība ir laba augsne kriminālām darbībām, tomēr to apkarošanu kavē augstā korupcija. «Ja nav likuma varas, amatpersonas izsaimnieko valsts naudu un tad nav ekonomikas, bet bez labas ekonomikas nevar cīnīties ar noziedzību, un tā šis loks Kosovā bezgalīgi turpinās,» stāsta nevalstiskās organizācijas Kosovas stabilizācijas iniciatīva direktore Enģelluše Morina.
Serbu jautājums
Līdz šim Kosovas neatkarību atzinušas 65 valstis, to vidū ASV un vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu. Daudzas valstis iesaldējušas lēmuma pieņemšanu, jo gaida ANO Starptautiskās tiesas lēmumu, vai Kosovas vienpusējā atdalīšanās no Serbijas bijusi likumīga.
Kosovas valdība joprojām nekontrolē 15 procentus teritorijas Ziemeļkosovā, kur dzīvo aptuveni puse no 120 tūkstošiem Kosovas serbu. Serbija ieguldījusi prāvus līdzekļus, lai serbu pārvaldītās Kosovas teritorijas nekļūtu draudzīgas albāņu valdībai.
Kosovas prezidents Fatmirs Sejdiu intervijā Vācijas radiostacijai Deutsche Welle sacīja, ka ir jāizstrādā stratēģija, lai centrālā valdība kontrolētu «nepaklausīgos» ziemeļu reģionus. Vaicāts, vai viņš pieļauj spēka lietošanu pret «paralēlajām struktūrām», F.Sejdiu sacīja, ka nekad netiks izmantots spēks pret Kosovas pilsoņiem. «Bet mums ir enerģiski jāstrādā, lai tur ieviestu likumu un kārtību,» uzskata prezidents.