Nekas arī neliecina, ka Krievija patiešām vēlētos pārtraukt konfliktu, jo Austrumukrainā joprojām atrodoties tūkstošiem krievu militārpersonu, arī netālu no robežas ar Ukrainu dislocēti desmiti tūkstoši krievu karavīru. Mediji vēsta, ka Krievija pie robežas ar Ukrainu sākusi būvēt jaunu militāro bāzi.
Slepena būve
Nesen nokultā labības laukā netālu no Soloti ciema Belgorodas apgabalā Krievijas dienvidrietumos strādnieki šonedēļ sākuši celt metāla žogu, kura iekšienē paredzēts veikt apjomīgus būvdarbus. Aiz žoga redzami arī vairāki strādnieku konteineri, ekskavators un šķembu kaudzes. Ziņu aģentūra Reuters apgalvo, ka tur tiks celta liela militārā bāze, kas atradīsies tikai aptuveni 25 kilometrus no robežas ar Ukrainu.
Strādnieki pret žurnālistiem, kas interesējušies par notiekošajiem darbiem, bijuši nelaipni un apsaukājuši viņus par Ukrainas spiegiem. Viņu priekšnieks apturējis Reuters reportieru automašīnu, fotografējis viņu dokumentus un piedraudējis, ka ziņos Federālajam drošības dienestam. Savukārt kāds vīrietis, kurš stādījies priekšā kā Speciālās celtniecības federālās aģentūras pārstāvis, tikai atklājis, ka laukā tiek celta «slepena būve».
Publiski pieejamos dokumentos Krievijas valdības interneta vietnē zakupki.gov.ru, kurā izsludina publiskos iepirkumus, rakstīts, ka Krievijas Aizsardzības ministrija būvē militāro bāzi 300 hektāru lielā teritorijā netālu no Valuiku pilsētiņas, kas atrodas blakus Soloti ciematam.
Tur arī minēts, ka bāzē, kuras pirmā celtniecības kārta jānoslēdz līdz 2016. gada 26. aprīlim, vairāk nekā 6000 kvadrātmetru platībā plānots izbūvēt noliktavas raķetēm, artilērijas ieročiem un cita veida munīcijai.
Bāzē atradīšoties arī deviņas kazarmas, kurās varētu izmitināt līdz 3500 karavīriem, un ēstuve 2000 personām, kā arī dzīvojamo namu komplekss ar vairāk nekā tūkstoš dzīvokļiem, kuros, visticamāk, izmitinās virsniekus ar ģimenēm. Izbūvēs arī slimnīcu ar 50 gultasvietām, kuru skaitu varēs palielināt «masīva ievainoto pieplūduma» gadījumā. Nav piemirsts par militārpersonu brīvā laika pavadīšanas iespējām, jo militārajā kompleksā būs arī sporta centrs ar slidotavu, peldbaseinu, fitnesa zāli un tenisa kortiem.
Aizsardzības ministrija militārajā bāzē plānojot izbūvēt arī lielu apmācību kompleksu, kurā karavīri apgūs, kā izmantot artilēriju un pretgaisa aizsardzības ieročus, un mācīsies vadīt tankus un bruņutransportierus. Savukārt komandcentrā karavīri pētīs ASV armijas, kas iepirkumu dokumentos nosaukta par «iespējamo pretinieku», kaujas taktiku.
Nogalināto skaits aug
ANO Cilvēktiesību birojs šonedēļ paziņoja, ka kopš 2014. gada aprīļa karadarbībā Austrumukrainā nogalināti vismaz 7962 cilvēki, bet gandrīz 18 tūkstoši ievainoti. Laikā no 16. maija līdz 15. augustam Krievijas atbalstīto separātistu un Ukrainas valdības spēku apšaudēs nogalināti vismaz 105, bet ievainoti 308 civiliedzīvotāji. Tas ir vairāk nekā trīs iepriekšējos mēnešos, kad nogalināja 60 civiliedzīvotāju un ievainoja 102.
ANO norāda, ka februārī Minskā noslēgto pamieru regulāri pārkāpj gan ukraiņi, gan separātisti, tomēr uzsver - galvenais kavēklis miera nodrošināšanai ir Krievijas karavīru un smagā bruņojuma klātbūtne, kā arī Ukrainas nespēja kontrolēt daļu savas austrumu robežas, caur kuru netraucēti Austrumukrainā ierodas krievu karavīri un bruņutehnika.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksandrs Turčinovs paziņojis, ka separātistu kontrolētajā teritorijā atrodoties 33 tūkstoši Krievijas militārpersonu, bet Ukrainas robežas tuvumā 53 tūkstoši.