Ziņojuma autori norāda, ka Krievija Ukrainā ir izvērsusi tā saucamo jaunās paaudzes karu, kuru realizē nelielas, ārkārtīgi mobilas un labi ekipētas «pašaizsardzības vienības», kas patiesībā ir Krievijas militārās specvienības bez zīmotnēm. «Netradicionāla uzbrukuma, kurā izmanto «neskaidrā kara» taktiku, risks joprojām ir mazs, bet ļoti nozīmīgs, jo pret to būtu ārkārtīgi sarežģīti cīnīties.» Kā viena no Krievijas netradicionālā kara metodēm piesaukts arī informatīvais karš un kiberuzbrukumi, ko Krievija jau 2007. gadā izvērsa pret NATO dalībvalsti Igauniju.
Britu likumdevēji ar bažām secina, ka NATO vadība pilnībā neizprot Krievijas militāro draudu nopietnību, tādēļ alianses dalībvalstīm varētu trūkt «kolektīvā politiskā griba», lai saskaņoti rīkotos un atvairītu Krievijas uzbrukumus NATO loceklēm.
Dokumentā uzsvērts, ka NATO ir jāpalielina militārā klātbūtne Baltijas valstīs, izvietojot tajās tādu mobilo militāro ekipējumu kā raķešu palaidējus, munīciju un militāro transportu, ko nepieciešamības gadījumā uzreiz varētu izmantot alianses karaspēks. Ziņojuma autori uzskata, ka aliansei ir jānodrošina pastāvīga NATO karavīru klātbūtne Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai reģionā veiktu apjomīgus manevrus.
Izskan arī mudinājums netradicionālos militāros draudus, piemēram, kiberuzbrukumus, iekļaut NATO līguma 5. pantā, kas liek visām alianses dalībvalstīm steigties palīgā loceklei, kurai uzbrūk.