Atgriežoties pie leģendārā stāsta par to, kā tika rosināts Saeimas atlaišanas process, varu teikt, ka mana loma tajā tiešām ir ļoti pārspīlēta. Mēs, prezidenta padomnieki, kas bijām aculiecinieki un notikumu dalībnieki, intervijās jau neskaitāmas reizes esam teikuši, ka mēs informējām prezidentu par iespējamiem scenārijiem un arī risinājumiem, apsverot visus riskus un ieguvumus, bet tas bija viņa lēmums, ko viņš arī pieņēma. Runājot par Reformu partijas reitinga kritumu, jāsaka, ka šī vilšanās ir saistīta ar tām ļoti lielajām gaidām, kas cilvēkiem rodas lielos emocionālos notikumos. Atceramies, ka arī atmodas laikā cilvēki bija ļoti emocionāli pacilāti, bet viņu varoņi krita nežēlastībā, kad saskārās ar to, ko mēs saucam par politiku un varu. Tomēr pēdējie reitingi liecina, ka ar pašaizliedzīgu darbu tomēr ir iespējams pierādīt, ka vārdi saskan ar darbiem un mērķi, kas tika izvirzīti, prezidentam Valdim Zatleram atlaižot Saeimu, ir sasniedzami. Tikai ne tik ātrā laikā, kā mums visiem gribētos. Tāpēc konsekvence īstenot reformas, lai uzlabotu vairākas tās jomas mūsu valsts pārvaldē, kas gadiem ilgi ir stagnējušas un pat degradējušās, ir izaicinājums, kas mums stāv priekšā. Salīdzinot ar to, kas bija gadu atpakaļ, skatoties gan uz izglītības sistēmu, gan atklātības līmeni Saeimā un koalīcijā, gan attiecībā uz iniciatīvām, kas tiek īstenotas pašvaldību jomā, ekonomikas jomā un nodokļu politikā, mēs tomēr, lai cik kritiski būtu, varam konstatēt, ka ir notikušas izmaiņas. Un man liekas, ka gada laikā tas ir daudz. Par to, ko kāds vēlas vai nevēlas izdarīt ar Reformu partiju, man nav komentāru. Tas ir jājautā tiem cilvēkiem, kas runā, ka šai partijai nav nākotnes. Godīgi sakot, es tādas runas dzirdu jau kopš rudens, esmu tās dzirdējusi pirms partijas kopsapulcēm, pirms domes sēdēm. Bet es gribu teikt, ka Reformu partijas kuģis kursu ir izlīdzinājis, izgājis cauri vētrām un ir spējīgs iet tālāk, pateicoties tiem cilvēkiem, kas tajā iestājās tās mērķu dēļ, nevis tāpēc, ka tas bija tramplīns, lai nonāktu izdevīgos amatos un piedalītos politiskos procesos, kur tiek lemti gan politiskie, gan ekonomiskie jautājumi.
Vai jūs neesat nožēlojusi, ka Reformu partija neuzstāja uz tādu valdības modeli, kurā darbotos Saskaņas centrs, kas ļautu jūsu pieminētās pārmaiņas, iespējams, realizēt daudz radikālākā veidā?
Mēs vairāki Reformu partijas politiķi esam teikuši, ka Saskaņas centra (SC) iesaistīšana valdības veidošanā rudenī, iespējams, būtu pasargājusi mūs no vairākiem iekšpolitiskiem satricinājumiem, kas nāca vēlāk. Uzskatu, ka vairāku SC līderu piedalīšanās parakstu vākšanā un referendumā bija ļoti nopietna viņu kļūda gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, kas zināmā mērā bija diktēta no aizvainojuma, kādā veidā šī apvienība tika izraidīta no koalīcijas sarunām un iespējas piedalīties valdības veidošanā.
Vai pēc jūsu pieminētajām kļūdām pieļaujat sadarbību ar SC pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām vai arī atbalstāt Vienotības ideju par vienota latviešu saraksta veidošanu pret Saskaņas centru Rīgā?
Ņemot vērā tos principus, uz kuriem tika veidota Reformu partija, nostāja, ka ir jāveido latviešu partiju bloks pret krievu partiju blokiem, nevar būt pieņemama Reformu partijai. Mēs iestājamies par to, ka Latvijas elektorāts nebūtu jādala pēc etniskā principa - tas vienkārši mūs ne pie kā laba nenovedīs ne kā valsti, ne kā pilsoņu un iedzīvotāju kopumu, kas te dzīvo. Šobrīd ir ļoti daudz jautājumu, kādā veidā SC startēs uz pašvaldību vēlēšanām. Un, ja runā par to, ko pilsētā runā, tad ir daudz scenāriju, kādā veidā SC kandidēs, kādi būs viņu līderi, jo nav noslēpums, ka, tāpat kā daudzām citām partiju apvienībām, arī SC ir dažādi spārni, kas ir gan centriski, gan radikālāki, gan rietumnieciski orientēti. Tas ir jautājums, kurš virziens dominēs SC un kādā sastāvā viņi ies uz šīm vēlēšanām. Kad tas būs skaidrs, tad varēs runāt par sadarbības aprisēm par konkrēto sadarbību. Reformu partija ir pateikusi, ka neveidos nekādus kopīgus sarakstus ar SC. Vienīgi šobrīd vedam sarunas par principiem, kas varētu būt par pamatu sadarbībai pašvaldību priekšvēlēšanu periodā Rīgā ar Vienotību. Bet tā ir tāda taustīšanās.
Jūs pieminējāt, ka pēdējā laikā ir izmainījušies Reformu partijas reitingi. Sociologi Vienotību un Reformu partiju bieži skata kā savienotos traukus, kad vienam reitings krīt, otram kāpj. Kāda vispār atšķirība starp Vienotību un Reformu partiju?
Un starp Vienotību un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS)? Vai arī nav grūtības saskatīt atšķirību?
ZZS vairāk runā par vietējo cilvēku interešu aizstāvību, savukārt jūs, tiklīdz runa ir, teiksim, par ostām, uzreiz piesaucat Ārvalstu investoru padomi vai Pasaules Banku, vai ne?
Tā nav taisnība. Viena no pirmajām organizācijām, kas uzrunāja Reformu partiju par nepieciešamajām reformām ostās, ir Baltijas asociācija Transports un loģistika, kas apvieno tieši tos uzņēmējus, kas strādā lielākoties mūsu ostās, lielākoties gan Ventspilī. Nav jau tā, ka Ārvalstu investoru padome ir bijusi kaut kā līdz šim izcelta tāpēc, ka tur ir ārvalstu investori. Drīzāk tas ir saistīts ar to, ka Ārvalstu investoru padome pagājušajā gadā veica lielu un izvērstu pētījumu par transporta nozari Latvijā, kurā lielu sadaļu aizņēma situācija ostās. Tieši tas pats ir par Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā, kas pagājušā gada rudenī arī organizēja diskusiju par ostu jautājumiem un publiski vērsās pie premjera, gan pie atbildīgajiem ministriem, norādot uz nepieciešamību veikt reformas un uzlabojumus ostās.