Bērniem bija ļoti interesanti!» Ne katram ir mazdārziņš, tāpēc pašam kaut ko izaudzēt bijis vesels piedzīvojums. Madara ar saviem skolēniem cenšas iziet dabā vismaz trīs mācību stundas mēnesī, organizē arī tematiskas ekskursijas.
«Ienākot bērna dzīvē internetam, viņam burtiski gāžas virsū liels informācijas apjoms, ko viņš uztver fragmentāri. Skolai vajadzētu palīdzēt izprast, kas ir būtiskais un kā pareizāk mācīties, tāpēc skolotājam nevajadzētu konkurēt ar Google. Tehnoloģijas izmantojamas, lai fiksētu, salīdzinātu, bet virtuālais nevar aizstāt reālo. Vērot ir jādodas ārā, jāsaprot, kā no sēklas tiekam līdz augam, kā top lietas - kā no idejas tiekam līdz produktam. Visu zināt mūsdienās nevar, bet skola var palīdzēt veidot attieksmi un izpratni,» ir pārliecināta D. Namsone.
Obligātās prasības attiecībā uz tēmu, mācību vielas apguvi nosaka pamatizglītības standarts, Ministru kabineta dokuments, kas dod vispārīgas vadlīnijas. Kā tas tiks īstenots, lielākoties atkarīgs no konkrētā pedagoga un skolas vadības politikas. «Lai veiktu vienkāršus pētījumus, neko daudz no resursiem nevajag, un lielākoties skolas ir aprīkotas ar vismaz kādu mikroskopu, lupu, magnētiem. Gadās, ka par savu naudu jānopērk eļļa vai sāls kādam eksperimentam, bet, būsim atklāti - ar to taču pietiek ilgam laikam!» uzskata skolotāja Madara Pelnēna.
Daudzās valstīs kā papildlīdzeklis mācībām klasē ir zinātnes centru apmeklējums. «Diemžēl Latvijā tādi centri ir tikai trīs, turklāt ļoti mazi. Tā ir joma, kuru vajadzētu attīstīt un sastrādāties ar skolām! Pēdējos gados jūtams, ka vecāku paaudze, kas ir aktīva, sastopama tviterī, daudz diskutē par izglītības satura un jēgas jautājumiem. Šie vecāki ar savām ierosmēm dodas arī uz skolām, un lieliski, ka notiek diskusija par izglītības saturiskajām lietām,» uzskata D. Namsone.
Kas dabaszinību jomā vispār būtu jāprot sākumskolēnam? Sākumskolā ir jāmāk pamanīt, ko dabā var ieraudzīt, jāpazīst tuvākajā apkārtnē esošie dabas objekti, jāprot tos aprakstīt vienkāršos dabaszinātņu terminos, jāveic vienkārši eksperimenti ar vielām, kas pieejamas, mācoties saprast, kas ar tām notiek, uzskata D. Namsone. Jābūt izpratnei arī par tehniku - kas ir elektrība, kāpēc kāds transporta līdzeklis brauc lēnāk, kāds ātrāk, kāpēc kāds priekšmets vieglāks vai smagāks u. tml. Madara Pelnēna piebilst, ka, viņasprāt, sākumskolas skolēnam jāspēj uzdot pētnieciskus jautājumus un izpētes procesā jāspēj rast uz tiem atbildes, jo definīcijas būs iespējams sameklēt internetā vai iemācīties no galvas, bet ne vienmēr definīcijas zināšana nozīmē, ka skolēns arī izprot definēto lietu. Pētīšana attīsta analītisko domāšanu.