Dienā, kad Saeima nobalsoja par G. Kusiņa apstiprināšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā, desmit gadu pilnvaru termiņš beidzās Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim. Taču viņš turpinās pildīt amata pienākumus līdz brīdim, kad G. Kusiņš nodos zvērestu. G. Kūtris amatu vēl neatstāj arī tāpēc, ka tiesnesim ir jāturpina veikt pienākumus līdz sprieduma pasludināšanai lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos. Tādas lietas ir divas - vienā no tām paredzēts pasludināt spriedumu piektdien, bet otrā - nākamajā nedēļā. G. Kusiņš ir minēts arī kā kandidāts uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatu, ko tiesneši izraugās no sava vidus. Par šo tematu viņš nebija gatavs izteikties, bet norādīja, ka ar tiesnešiem nav runājis un šis jautājums esot priekšlaicīgs. Līdz ar G. Kusiņa apstiprināšanu Satversmes tiesā ir novērsta vēl kāda problēma - tajā pēdējos gados nebija neviena konstitucionālo tiesību eksperta, bet pēc Vinetas Muižnieces pilnvaru apturēšanas - arī neviena, kam ir parlamenta darba pieredze. G. Kusiņš bija arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijā, bet no tās nesen Valsts prezidents A. Bērziņš atteicās.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši - G. Kūtris, viņa vietniece Aija Branta, Sanita Osipova, Uldis Ķinis, Kaspars Balodis, Kristīne Krūma, kā arī V. Muižniece, kuras tiesneses pilnvaras ir apturētas, jo viņa ir apsūdzēta dienesta viltojumā - Juridiskās komisijas protokola viltojumā laikā, kad V. Muižniece vadīja Saeimas komisiju. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus izvirza Ministru kabinets, divus - Augstākās tiesas plēnums. Martā beigsies arī tiesneses A. Brantas pilnvaras. No Augstākās tiesas Satversmes tiesas tiesneša amatam pieteikusies Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ludmila Poļakova un Civillietu departamenta tiesnesis Aldis Laviņš, ziņo aģentūra LETA. AT plēnums vienu kandidātu izraudzīsies 21. februārī.
G. Kusiņš Dienai atzina, ka nešaubās par Saeimas Juridiskā biroja spēju profesionāli strādāt arī turpmāk, jo šajos gados izveidots labs kolektīvs. Ja līdz šim G. Kusiņš bija Saeimas pārstāvis arī Satversmes tiesā, turpmāk šos pienākumus varētu uzņemties Jānis Pleps vai Edgars Pastars. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), kura atceras G. Kusiņu vēl kā studentu un Juridiskā biroja konsultantu Augstākajā Padomē, Dienai kā nozīmīgu jaunā ST tiesneša īpašību minēja to, ka «viņš nekad nav locījies neviena spēka priekšā un ar vienādu attieksmi izturējies pret ikvienu deputātu, neatkarīgi no tā, kādu politisko spēku viņš pārstāv». G. Kusiņš arī nekad nav gājis uz Satversmes tiesu pārstāvēt Saeimu, ja kāda likuma pieņemšanas gaitā pret to bija iebildis, pastāstīja I. Čepāne. Tādā gadījumā Saeima algoja advokātu, kas to var pārstāvēt tiesā. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka biroja vadītājam bija autoritāte kā deputātu, tā darbinieku vidū - viņš nav bijis kā uzraugs un nekad neskatījies, cikos kurš ieradies darbā, bet vienmēr birojā viss bijis laikus izdarīts. Juridiskās komisijas priekšsēde teica, ka «Gunārs ar saviem spēcīgajiem argumentiem varēja atļauties ikvienu iebāzt maisā tā, ka pat skeptiķi no opozīcijas nevarēja viņam iebilst». G. Kusiņš ir arī pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur esot iemantojis popularitāti.
Atstājot Saeimas namu pēc tik ilgiem gadiem, G. Kusiņš atzina: «Nevaru pat īsti definēt, kā es jūtos.» Pa šo laiku ir arī sakrājies milzum daudz dokumentu, kurus nav iespējams ievietot tajā čemodānā, kuru ceturtdien viņš bija paņēmis līdzi uz darbu. Ar parlamentu G. Kusiņš ir saistīts jau kopš Neatkarības deklarācijas gatavošanas brīža, kad viņu kā konsultantu bija pieaicinājis viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis.