Viens no būtiskākajiem jebkura uzņēmuma darbības priekšnoteikumiem ir laba pārvaldība. Valsts un pašvaldības uzņēmumiem šim principam vajadzētu pievērst divtik daudz uzmanības, jo šāda uzņēmuma vadība pārvalda visas sabiedrības īpašumu jeb - katrs nodokļu maksātājs pastarpināti ir šāda uzņēmuma akcionārs. Ja nemākulīgas pārvaldības rezultātā bankrotē individuālais komersants, kas pin grozus, tas ir skumīgi, tomēr ietekmē tikai pašu pinēju un, iespējams, pāris viņa tuvāko cilvēku. Turpretī, ja nemākulīgi tiek pārvaldīts valsts vai pašvaldības uzņēmums, zaudējumus cieš visi nodokļu maksātāji, turklāt neatkarīgi no tā, vai uzņēmums bankrotē vai arī ilgstoši strādā ar zaudējumiem. Kā krāšņs piemērs šeit minama maksātnespējīgā VSIA Vides projekt, kas ilgstoši strādāja ar zaudējumiem un savu darbību vainagoja ar maksātnespēju.
Diemžēl prakse rāda, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes lielā daļā gadījumu tiek ieceltas, neievērojot katra locekļa zināšanas un pieredzi, bet gan piederību vai ziedojumu apmēru tai vai citai politiskajai partijai. Vispārinot - labas korporatīvās pārvaldības principi un caurspīdīgums bez kautrēšanās tiek nostumti malā. Domājams, ikvienam ir skaidrs, ka, ievērojot šādus personāla atlases principus, valsts un pašvaldības uzņēmumi nekad netiks pie atbilstošas pārvaldes, kas varētu konkurēt ar pārvaldi privātajā sektorā. Ievērojot to, ka arī neiegūta peļņa, ja to varēja iegūt, atbilstoši pārvaldot uzņēmumu, ir līdzvērtīga zaudējumiem, ir visi priekšnoteikumi, lai visa sabiedrība turpinātu ciest zaudējumus nekvalitatīvas uzņēmumu pārvaldības dēļ. Turklāt lielā daļā gadījumu valsts un pašvaldību uzņēmumi ir būtiska lieluma un izpilda funkcijas, kas ir nepieciešamas sabiedrībai, tāpēc ir svarīgi nodrošināt ne vien labu pārvaldību, bet arī procesu caurspīdīgumu līdz robežai, kur tas patiesi neskar komercnoslēpumus.
Sliktākais šajā stāstā ir tas, ka, lai arī ir atsevišķi izņēmumi, vairākumam valsts un pašvaldību uzņēmumu nav intereses savu sniegumu uzlabot. Piemēram, pamatojoties uz Ilgtspējas indeksa (www.ilgtspeja.lv), kas ir instruments, lai izvērtētu un atspoguļotu uzņēmuma veiksmīgu darbību ilgtermiņā, datiem, šī gada norisē piedalījās tikai 11 uzņēmumu, kuros ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļa. Turklāt ar ļoti viduvējiem rezultātiem. Kopā Latvijā šādu uzņēmumu ir 747. Visu cieņu tiem uzņēmumiem, kuri bija tik drosmīgi un nolēma piedalīties šajā pašpārbaudē, taču no šiem skaitļiem diemžēl izriet tikai viens secinājums - vairākumam valsts un pašvaldības uzņēmumu nav vēlēšanas vai iniciatīvas kļūt caurspīdīgākiem, sakārtot pārvaldību un parādīt to sabiedrībai.
Nobeigumā var uzdot retorisku jautājumu - vai Latvijā vispār ir nepieciešami valsts un pašvaldību uzņēmumi ar efektīvu un caurspīdīgu pārvaldi? Ja noklusētā atbilde ir «jā», ministrijām un pašvaldībām, kuru pārziņā ir attiecīgie uzņēmumi, ir par tiem ne vien jārūpējas, bet arī jāpārbauda un jāstimulē uzlabojumi. Pretējā gadījumā noklusētā atbilde ātri pārvēršas par skaļu «nē»!
*Advokātu biroja Borenius partneris