Piebalgu vienojās par viņa izvirzīšanu šim amatam. Premjers žurnālistiem teica, ka kandidāta «līdzšinējā pieredze šajā amatā un kompetence nav apšaubāma». A.Piebalgs, kā jau iepriekš bija pieļāvis, piedāvājumu pieņems, jo «tas ir labākais pienesums, ko es varu dot Latvijas valstij». A.Piebalgs arī novērtēja to kā interesantu darbu, kurā viņam ir pieredze.
Premjera un eirokomisāra tikšanās laikā ir apspriesta gan iespēja, ka A.Piebalgs varētu saglabāt tagadējo enerģētikas komisāra portfeli, gan pieņemama alternatīva - transporta komisāra amats. Latvija ar transporta jomu pat esot saistīta vairāk nekā ar enerģētiku. Oficiāli eirokomisāru V.Dombrovskis izvirzīs tikai pēc tam, kad būs iecelts Eiropas Komisijas (EK) prezidents, kas varētu notikt septembrī. Šo amatu arī turpmāk varētu ieņemt tagadējais EK prezidents Žozē Manuels Barrozo, ar kuru «mums bija lieliska sadarbība», atzina A.Piebalgs, kurš bija diezgan drošs, ka Ž.M.Barrozo viņa kandidatūru varētu nenoraidīt. Cits jautājums esot, kāds portfelis tiks piedāvāts. A.Piebalgs presei arī atzina, ka izšķīries neatgriezties Latvijas politikā pēc konsultēšanās ar vairākiem draugiem un kolēģiem Latvijā. Kā zināms, A.Piebalgs iepriekš ir minēts arī kā iespējamais premjera kandidāts.
Cerības ar A.Piebalga atgriešanos Latvijas politikā vienmēr ir saistījusi arī Tautas partija (TP), kas vēlējās viņu pietuvināt sev, lai gan politikā A.Piebalgs 90.gadu sākumā ienāca ar Latvijas ceļu. Kad A.Piebalgs vēl svārstījās, vai turpināt šo darbu, un sliecās atgriezties Latvijā, TP eirokomisāra amatam izvirzīja ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP), kuram Jaunais laiks piedāvāja konkurēt ar savu priekšsēdi Solvitu Āboltiņu. Partijas nespēja vienoties par vienu kandidātu. A.Piebalga izšķiršanās tomēr palikt Briselē atrisināja gan šo pretrunīgo situāciju, gan varētu būt labākais iespējamais variants Latvijai. Visas koalīcijas partijas atbalsta A.Piebalgu, presei atzina V.Dombrovskis. Arī TP līderis Mareks Segliņš Dienai apstiprināja, ka A.Piebalgs ir labs kandidāts.