Vēstules darba devējam, apķīlāta manta, izlikšana no mājokļa un tiesas pavēstes - šādas un līdzīgas metodes nereti tiek piesauktas publiskajā telpā, runājot par parādiem, to atgūšanu vai izvairīšanos no to samaksas. Šiem jautājumiem arvien vairāk nonākot sabiedrības darba kārtībā, bieži tiek jaukti jēdzieni: ārpustiesas parādu piedziņa (ĀPP) ar tiesvedību un tiesu izpildi. Tās ir nodalītas metodes, un brīdī, kad lieta tiek nodota tiesai, ārpustiesas piedziņa beidzas.
ĀPP uzdevums un būtība ir atrisināt aizdevēja jeb kreditora un parādnieka starpā radušos situāciju bez tiesas un tiesu izpildītāju starpniecības. Kreditoram tas ir izdevīgi, jo šādi parādu iespējams atgūt ātrāk un ar mazākām izmaksām. Parādniekam tas nozīmē mazākas papildu izmaksas un iespēju daudz vienkāršāk vienoties ar kreditoru par pieņemamiem noteikumiem un atmaksas grafiku.
ĀPP nozīmē brīvprātīgu sadarbību no parādnieka puses. Parādniekam tiek dota iespēja vienoties ar kreditoru un nokārtot savas saistības ārpus tiesas. Lielākā daļa parādnieku no tiem, kas maksā, ir atvērti sadarbībai, neizvairās un problēmu risina. Parāds tiek samaksāts uzreiz, vai tiek izveidots jauns parāda atmaksas grafiks, bieži kreditors aptur soda procentu pieaugumu un parāda summa nepieaug.
Ir arī tāda parādnieku grupa, kas principā atsakās sadarboties ar ĀPP uzņēmumu, jo uzskata, ka parādu atgūšana ir tiesas kompetence. Šādi apgalvojumi liecina par informētības un izpratnes trūkumu par tiesvedības un tiesu izpildes procesa sekām un izmaksām. Tiesvedība parādniekam nozīmē būtisku izmaksu pieaugumu - parādniekam ir jāsedz ne tikai pilna parāda summa, ieskaitot līgumsodus, kuru apmērs nepārtraukti pieaug, bet arī visas papildu izmaksas, valsts nodevas un citi izdevumi, kuru summa var vairākas reizes pārsniegt gan parāda summu, gan ārpustiesas parādu piedzinēja prasītos piedziņas izdevumus.
Tiek jaukti arī piedziņas izdevumi ar līgumsodiem. Līgumsods ir sankcija, ko nosaka kreditors un kas tiek atrunāta jau līguma slēgšanas brīdī. To apmērs atkarīgs no līguma summas un citiem līgumā atrunātiem aspektiem. Turpretī parāda piedziņas izdevumi nav saistīti ar parāda apjomu, bet gan tieši atkarīgi no parādnieka sadarbības ar ĀPP uzņēmumu. Jo ātrāk parādnieks ir sasniedzams un jo agrāk tas sazinās ar kreditoru vai tā pilnvarotu piedziņas uzņēmumu un veic samaksu, jo parāda piedziņas izmaksas ir mazākas.
Ir gadījumi, ka parādnieki apzināti izvēlas tiesvedības ceļu, cerot ar dažādām metodēm tiesas lēmumu novilcināt, procesu izstiepjot vairāku gadu garumā. Šāda «strausa politika» sevi neattaisno. Parāds nekur nepazūd. Lietas par hipotekāro kredītu parādiem vairākumā gadījumu tiek izskatītas bezstrīdus kārtībā - bez pušu dalības - un atrisinātas ļoti raiti. Arī citās lietās, kas tiek izskatītas ar pušu klātbūtni, risinājums nav jāgaida ilgi - agri vai vēlu spriedums būs. Jāpiebilst, ka šīs lietas ļoti reti ir strīdus lietas, tāpēc pārsvarā spriedums ir par labu prasītājam. Atbildētājam jeb parādniekam tas nozīmē vēl papildu izmaksas, ko radījis ilgais process. Pēc tam lieta nonāk tiesu izpildē, un šajā posmā vienošanās process vairākumā gadījumu vairs nenotiek, jo tiesu izpildītājam ir pieejami visi tie instrumenti parāda piedziņai, kas nav pieejami ārpustiesas piedzinējam, kā, piemēram, piedziņas atzīmes uzlikšana nekustamajam īpašumam, kustamās mantas aprakstīšana, ieskaitot liegumus transportlīdzekļu pārreģistrācijai, kontu arestēšana, prasījumi veikt ieturējumus no darba algas, pensijas, sociālajiem pabalstiem. Ja parādnieks nav izmantojis savas iespējas vienoties pirms šo darbību sākšanas, tad pēc tam arī kreditoram vairs īsti nav intereses piekāpties un nākt parādniekam pretī.#