Pašreizējam sasaukumam sākot darbu 2005.gada martā mēra Aivara Aksenoka (toreiz - JL, tagad - TB/LNNK) vadībā, nebija izstrādāts nekāds darbu plāns. A.Aksenoks to skaidro ar pārējo koalīcijas partneru - Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa un Tēvzemei un brīvībai/LNNK - nespēju vienoties par kopīgiem uzdevumiem. Viņš norāda, ka piedāvājums izstrādāt plānu izpelnījies tikai «ņirgāšanos no kolēģu puses». Rezultātā deputāti par darāmo vienojušies, veidojot budžetu. «Tas arī ir vispareizākais laiks, jo, lai kaut kādas lietas izdarītu, ir nepieciešams finansiāls segums,» uzsver A.Aksenoks.
2007.gada februārī, kad savstarpējo nesaskaņu dēļ JL tika atņemts mēra krēsls, tika izveidota jauna koalīcija. Tajā iekļāvās LSDSP un par domes vadītāju ievēlēja tēvzemieti Jāni Birku. Par viņu balsoja arī Saskaņas centrs, kurš vēlāk ieguva arī Sociālo lietu komitejas vadītāja posteni, jo koalīcijai pietrūka balsu sava pārstāvja ievēlēšanai. Jaunā koalīcija formulēja 21 uzdevumu. Vairākums no tiem izpildīti, bet ne visi. Piemēram, privātīpašnieku grausti Rīgā stāv kā stāvējuši. Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC) skaidro, ka likt graustus sakārot piespiedu kārtā tik ātri nevar: «Vispirms jāatrod īpašnieki, kas ir Jaunzēlandē, Krievijā un citur. Jāuzliek arī administratīvie sodi.» Tāpat nav ieviesta liec un brauc (park&ride) sistēma, kaut arī tai jau vajadzēja darboties. J.Birks skaidro, ka ir sakārtoti zemes īpašumu jautājumi un tagad viss esot atkarīgs no Saeimas, kas ilgi nespēj pieņemt Publiskās un privātās partnerības likumu. Lēni notiek ēku siltināšana. Domnieki apgalvo, ka valdība nav piešķīrusi solītos līdzekļus. Nav reorganizēta arī atkritumu apsaimniekošanas sistēma, lai sekmētu atkritumu nonākšanu poligonos. Sākotnēji dome pieņēma prettiesiskus noteikumus, vēlāk tos laboja, taču arī pret tiem Vides ministrijai bija iebildes.