Atvaļinājumā biju tikai augusta pirmajā nedēļā.
Bijāt labi informēts par visu, kas notiek?
Protams.
Žurnālā Ir bija interesanta publikācija, no kā var saprast, ka par šo KNAB operāciju bijuši informēti un kaut kādā «partizānu režīmā» darbojušies ne tikai tie, kas tieši iesaistīti. Ģenerālprokurors man intervijā pirms nedēļas teica, kā tā ir jūsu atbildība to nepieļaut.
Šajā situācijā es varu pateikt, ka es biju informēts par šo procesu jau ilgstošā laika periodā. Kas attiecas uz minēto publikāciju, mani pārsteidz, kā cilvēks vai daži cilvēki var necienīt citus kolēģus, kuri ikdienā pie šīs lietas patiešām strādāja un veica aizturēšanu, ņemot arī vērā, ka noziedzīgais nodarījums notika īpašos apstākļos.
Kādā ziņā?
Tas notika kaimiņvalstī. Operatīvie darbinieki, izmeklētāji ļoti profesionāli nostrādāja, gribētos vēlreiz pateikties ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas ģenerālprokuratūrai par ļoti ātru un operatīvu rīcību un, protams, arī Igaunijas drošības dienestam, kas veica darbu saskaņā ar mūsu informāciju.
Ja bija cieša sadarbība, kāpēc ir tikai viens aizturētais?
Noteikti procesuālie lēmumi ik pa laikam tiek pieņemti, piemēram, tika pratinātas personas. Kad būs nepieciešams, procesa virzītājs - izmeklētājs - arī pieņems lēmumu attiecībā uz kukuļa devēju.
Vēl viena dīvaina lieta - kratīšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā saistībā ar vairs spēkā neesošām līgumattiecībām ar privāto transporta kompāniju. Turklāt kratīšana notika vairākas nedēļas pēc tam, kad iestādes vadītājam Armandam Ploriņam bija uzteikts darbs. Gan jau visas savas mantiņas bija savācis. Nogulējāt īsto brīdi un tikai tagad pamodāties?
Pirmkārt, procesa virzītājs - KNAB izmeklētājs - ir pilnīgi neatkarīgs lēmuma pieņemšanā. Attiecībā uz šo situāciju varu teikt, ka mēs jau bijām izņēmuši dažādus dokumentus. Otrkārt, birojs vērtē arī tādus gadījumus, kad ir aizdomas par iepriekš notikušām koruptīvām darbībām. Atcerēsimies Daimler lietu - informācijā par bijušiem darījumiem dalījās ASV un Vācijas dienesti, sadarbībā ar tiem ieguvām papildu pierādījumus. Kaut arī uz to laiku iepirkumi bija beigušies, autobusi bija piegādāti, viens otrs darbinieks vai amatpersona vairs nestrādāja attiecīgajās iepirkumu struktūrās, mēs izmeklējām un konstatējām, ka konkrētā laika posmā pagātnē bijušas nelikumības.
Bet vairs nav ko saukt pie atbildības, ja nomainījušies darbinieki...
Nē. Ja valsts amatpersona pieņēma lēmumu, pat, pārejot citā darbā, tā saucama pie atbildības, ja ir bijis pārkāpums.
Jūs kaut kā pārbaudāt savus darbiniekus, vai tie lēmumus pieņem laicīgi, pamatoti, neieinteresēti? Ir vairāki gadījumi, kuru izmeklēšana šķiet dīvaina.
Redziet, krimināllietas un izstrādes operatīvās lietas ir Ģenerālprokuratūras uzraudzībā. Ja būtu, pieņemsim, kaut kādas novilcināšanas pazīmes vai pretlikumīgas darbības, pirmais, kas par to signalizētu, būtu prokuratūra, un tad iestādes vadītājam būtu iespēja uz to reaģēt, sākot pārbaudi, disciplināri sodot attiecīgo darbinieku. Varu pateikt, ka pagājušogad līdzīga situācija bija un procesa virzītājs tika sodīts.
Savulaik jums bija asas domstarpības ar politiķiem. Kā tagad saprotaties ar valdības vadītāju?
Ir konstruktīvas un uz darba uzlabošanu vērstas attiecības. Viens no tā apliecinājumiem ir novērsta KNAB budžeta samazināšana. Ņemot vērā, ka mūsu iestāde neattiecas pie drošības un arī ne pie neatkarīgām institūcijām, mūsu budžetu bija plānots samazināt par 3%. Gāju uz Ministru kabinetu, centos argumentēti aizstāvēt esošo finansējumu, pamatoju, ka samazinājuma gadījumā būtiski cietīs pamatfunkciju īstenošana. Izdevās panākt izņēmumu, ka KNAB šos 3% nesamazina.
Jūsu pilnvaru termiņš beidzas pēc mazliet vairāk nekā gada. Šobrīd laikam grūti prognozēt, kādas būs iespējas tikt atkārtoti apstiprinātam?
Ziniet, es nestrādāju ar tādu domu - būšu pārvēlēts vai ne. Kamēr vēl ir laiks, daru to, kas ir iesākts, un plānojam darbus arī nākamajam gadam.
Kā vērtējat iestādes pašreizējo darbu?
Šī gada pirmā pusgada rezultāti ir līdzvērtīgi iepriekšējā periodā paveiktajam. Kopumā uz 30. jūniju mums lietvedībā ir 40 krimināllietu, kriminālvajāšanai nosūtīti seši procesi pret 15 aizdomās turētām personām. 2015. gadā sākti kriminālprocesi pret Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras darbiniekiem, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes amatpersonām, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbiniekiem. Pēc lietu skaita gan savu darbu nevērtējam, jo tās viena no otras var būtiski atšķirties. Manuprāt, objektīvāki ir tādi kritēriji kā korupcijas uztveres indekss un socioloģiskie pētījumi. Gribētos vērst uzmanību, ka korupcijas uztveres indekss ar katru gadu uzlabojas. Kad mani 2011. gadā ievēlēja amatā, Latvija bija 61. vietā, bet 2014. gadā bijām jau 43. vietā. Vēl gan atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, bet progresa rādītāji šajā laikaposmā Latvijā lielāki.
To lielā mērā ietekmē tas, vai valstī ir vai nav ilgstošu skandālu ap jūsu vadītās iestādes darbu.
Korupcijas uztveres indeksu nosaka dažādi ārvalstu pētnieki, ja nemaldos, 15 atsevišķos pētījumos viņi vērtē ne tikai KNAB darbu, bet arī likumdošanas, izpildvaru un tiesu varu. Tiek rūpīgi analizēts, vai valsts spēj reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, cik veiksmīgi savu darbu dara izmeklēšana, prokuratūra un cik ātri tiesa nonāk līdz notiesājošam spriedumam.
Savukārt Latvijas iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas ļauj atklāt situāciju dažādās sabiedrības dzīves jomās - medicīnā, transporta sektorā, policijā utt. Patīkami, ka uz jautājumu, vai augstākā līmeņa korupcija valstī palielinās vai samazinās, sabiedrības skatījumā ir samazināšanās tendence.
Arī tas ir tikai notikumu atspoguļojums publiskajā telpā.
Mēs neesam tie, kas kādus atklātos pārkāpumus noklusētu. Ja procesa virzītājs ļauj, noteikti sniedzam informāciju. Plaši ziņojam arī par korupcijas novēršanas pasākumiem un politisko partiju finanšu kontroli. Saskaņā ar pētījuma datiem redzams, ka pieaug to cilvēku skaits, kas gatavi ziņot par korupciju. Tas ir ļoti būtiski.
Pētījumā pausta gatavība ir viena lieta, bet - vai pieaug arī ziņojumu skaits?
Pēc iesniegumu daudzuma - jā. Protams, saglabājas tendence, ka aptuveni 30-40% ziņojumu ir anonīmi, bet mēs, šķiet, esam vienīgā institūcija valstī, kura izskata pat anonīmu informāciju.
Šajos ziņojumos ir vērā ņemams saturs?
Ziniet, dažreiz anonīms iesniegums satur pat daudz detalizētāku informāciju, ar kuru var strādāt. Protams, šeit ir diezgan negatīva nianse, ka nevaram vērsties pie iesnieguma autora ar lūgumu ko precizēt.
Kādas prioritātes būs 2016. gadā?
Mēs katra gada beigās plānojam, kam pievērst pastiprinātu uzmanību nākamajā gadā. Ja mainās parlaments, tad visi 100 deputāti tiek pārbaudīti. Tas pats ir attiecībā uz Ministru kabinetu. Iepriekšējā gadā prioritāri kontrolējām medicīnas iestādes, pamatā - to valdēs strādājošās amatpersonas.
Ir sen definēts, ka KNAB jābūt neatkarīgai iestādei. Pašlaik liela problēma ir mūsu statusa nesakārtotība - ne īsti dienests, bet izdienas pensijas ir. 16. septembrī pagāja gads, kopš Valsts kanceleja piedāvāja valdībai risinājumu, attiecīgais likums tā arī nav virzīts pieņemšanai Saeimā. No likumdošanas iniciatīvām pieminama ir iecerētā Saeimas deputātu, prokuroru un tiesnešu imunitātes noņemšana administratīvo pārkāpumu gadījumos. Te gan paredzama plaša diskusija. Tāpat plānojam rosināt mainīt nosacījumus personu naudas ziedojumiem partijām - pašlaik fiziska persona politiskajai partijai var ziedot visus savus iepriekšējo triju gadu ienākumus. Mēs aicināsim noteikt, ka viena fiziska persona nevar ziedot vairāk kā 30% no saviem gada ienākumiem, jo mums ir pamatotas aizdomas, ka gadījumos, kad ziedo triju gadu ienākumus, attiecīgās personas faktiski ir tikai starpnieki.
Diezgan loģiski - diez vai cilvēks visu atdod partijai, atstājot sevi bez iztikas līdzekļiem.
Tur tā lieta! Kāpēc 30%? Tas ir līdzīgi kā banku sektorā, kad, piešķirot kredītu, vērtē, lai cilvēkam atliek nauda iztikai.
Runājot par korupcijas minimizēšanu, mūsu mērķis ir, lai būtu vairāk tādu cilvēku, kam kukuļdošana un kukuļņemšana principiāli nav pieņemama. Proti, lai neņem kukuli nevis baiļu tikt pieķertam dēļ, bet tāpēc, ka kauns ko tādu atļauties. Man patīkami apzināties, ka ar 2012., 2013. gadu sākām pamatā virzīties uz to, lai veidotu pretkorupcijas sistēmas iestādēs, - mums ir tālākizglītotāju kursi, kur piedalās iestāžu par iekšējo auditu vai iekšējo kontroli atbildīgās amatpersonas. Otra lieta - esam samazinājuši auditorijas vecumu, pie kā vēršamies. Uzrunājam ne tikai cilvēkus, kas tikko kļuvuši par amatpersonām, bet arī studentus un skolēnus. Ciešā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veidojam metodiku skolotājiem, lai noteiktos priekšmetos - vēsturē, ētikā, politoloģijā - viņi runātu par korupcijas problemātiku. Jo ir pietiekami daudz gadījumu gan vēsturē, gan literatūrā, par kuriem šajā kontekstā varam runāt. Skolotāji ir ļoti atsaucīgi, viņi periodiski brauc pie mums, mēs sniedzam visu nepieciešamo informāciju.
Ja pamanījāt, šogad augustā izveidojām profilus sociālajos tīklos, kur to vēl nebija, lai aptvertu plašāku auditoriju, sniedzot informāciju, kur vērsties, saskaroties ar korupcijas gadījumiem. Plānojam un īstenojam arī sociālās kampaņas. Visos Latvijas kinoteātros pirms filmām rāda mūsu video. To var redzēt arī monitoros Rīgas Starptautiskajā autoostā.
Tie, kas izvieto šos plakātus, var justies KNAB «piesegti»? Var cerēt, ka pie sadarbības partnera uz pārbaudēm neatnāks?
Tā nekādā gadījumā nav indulgence. Bet, redziet, mēs nevaram būt vieni cīnītāji laukumā. Nevarētu neko sasniegt, ja nebūtu arī citu atbalsta.
Cik par to maksājat?
Kopējais budžets gan plakātu, gan video izvietošanai šogad ir 35 tūkstoši eiro. Bet Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, CSDD plakātus un videoklipus savos klientu apkalpošanas centros izvietoja un pārraida bez maksas. Tāpat ļoti atsaucīgas uz mūsu lūgumu izvietot tematiskos plakātus, kas veidoti, izmantojot bērnu zīmējumus, ir arī pašvaldības. Plakāti izvietoti arī lidostā...
Atvainojiet, pārtraukšu. Lidostā liels, draudīgs plakāts pie bagāžas saņemšanas. Teksts tikai latviski. Ja ārzemnieks ko uztver, tad tikai to, ka šajā valstī īpaši jābaidās no korupcijas.
Mums bija plānots, ka plakāti būs angliski. Mēģinājām par šo jautājumu runāt ar Valsts valodas centru, pamatojām nepieciešamību, bet viņi bija kategoriski pret, atļāva tikai latviski.
Kāpēc lidostā? Mēs bieži saņemam iesniegumus no ārvalstniekiem, kas jau aizbraukuši prom. Saprot, ka bijuši apkrāpti, piemēram, soda naudu policija uz ceļa prasījusi uzreiz skaidrā naudā, vēršas pie mums, aprakstot notikušo, bet, protams, informācija ir nepilnīga.
Cik plaša informācija par KNAB citās valodās pieejama internetā?
Mājaslapā pietiekami daudz gan angliski, gan krieviski. Ja kāds paziņojums šodien tiek izplatīts latviski, pēc vienas vai divām dienām tas pieejams arī angliski un krieviski. Ārvalstu kolēģi no tā bieži pie mums smeļas pieredzi - kā izmeklējam, kā veicam prevenciju vai izglītojam valsts amatpersonas.
Turpinot tēmu par darba kvalitātes rādītājiem, viens no tādiem noteikti ir ne tikai sākto, bet arī līdz tiesai novesto lietu īpatsvars.
Runājot par administratīvajām lietām, 2012. gadā panācām grozījumus likumos, saskaņā ar kuriem mazāk svarīgu pārkāpumu gadījumā varam uzreiz amatpersonām izteikt mutvārdu aizrādījumu, nav vairs obligāti jāsāk lietvedība par katru gadījumu. Tā ir, piemēram, saistībā ar amatu savienošanu. Pabrīdinām, kā jārīkojas konkrētā veidā, pretējā gadījumā būs sods. Agrāk aptuveni 80% darba bija saistīts ar šādiem gadījumiem. Tādējādi lielākus resursus varam veltīt interešu konfliktu pārbaudēm - kad konstatēta lēmumu pieņemšana attiecībā uz sevi vai saviem radiniekiem, uz komercdarbības ierobežojumiem - kad amatpersonas pieņem lēmumus attiecībā uz saviem uzņēmumiem. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā vairāk un vairāk pievēršam uzmanību gadījumiem, kad amatpersonas nerīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu. Teiksim, izmaksā prēmijas, kuras likumā nav paredzēts, piešķir kaut kādus papildu bonusus, pieļauj transporta līdzekļu izmantošanu neatbilstoši normatīvajiem aktiem. Šeit ļoti efektīvi varam izmantot Valsts kontroles revīzijas. Par amatpersonu sodīšanu pusgadā pieņemti 100 lēmumi, naudas sodu kopsumma ir ap 7 tūkstošiem eiro.
No visiem administratīvo lietu gadījumā pieņemtajiem lēmumiem pat pēc pārsūdzībām 98% stājās spēkā, kā birojs bija lēmis. Tikai 2% atcelti. Runājot par krimināllietām, 2014. gadā spēkā stājušies nolēmumi 13 krimināllietās pret 21 personu, un kopumā 95% gadījumu apsūdzēto vaina tika atzīta vai pierādīta. Kas attiecas uz politisko partiju kontroli, statistika par 2014. gadu liecina, ka visi līdz tiesai aizgājušie KNAB lēmumi tiesā guvuši apstiprinājumu.