Tajos arī paredzēts, ka partijas un to apvienības var piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās tikai tad, ja ir dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām un tajās ir ne mazāk kā 500 biedru. Arī šajā Saeimā ir divi politiskie spēki - No sirds Latvijai un Latvijas Reģionu apvienība -, kas sevi pieteica nepilnu gadu pirms vēlēšanām.
Par šo Saeimā iesniegto iniciatīvu Valsts prezidents A. Bērziņš atgādināja arī starptautiskajā zinātniskajā konferencē Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana, kas nedēļas sākumā notika Melngalvju namā. Tas bija prestižs pasākums ar ārvalstu ekspertu, tiesībsargājošo iestāžu un bijušo premjeru līdzdalību - piedalīšanās tajā bija goda lieta, uzskata Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Taču, tāpat kā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), par skaitliski lielu partiju veidošanu viņš izsakās piesardzīgi. M. Kučinskis atsaucas uz jau agrāk dzirdēto profesora Jāņa Ikstena secinājumu, ka moderno tehnoloģiju laikmetā mainās arī partiju loma un tagad ne tik daudz svarīgs to biedru skaits, cik profesionālu politiķu komanda. Igaunijā partijās ir jābūt vismaz 1000 biedriem, taču tagad kaimiņzemē vērtējot, vai šī norma nebūtu jāpārskata, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos. Paredzams, ka Valsts prezidenta iniciatīvām tomēr varētu būt vairākuma - valdošās koalīcijas - atbalsts, jo valdības partiju līderi iesniedza minētos priekšlikumus. Saeimā jau pārstāvētie spēki varētu būt ieinteresēti ierobežot potenciālos konkurentus nākotnē. Uzņēmumu reģistra datubāzē ir reģistrētas 75 partijas un to apvienības.
Prezidents nesaudzīgs
Valsts prezidents A. Bērziņš konferencē par partiju lomu parlamentārajā demokrātijā runāja diezgan nesaudzīgi. Viņš politisko spēku sistēmu Latvijā nevarot nosaukt par stipru, jo tai neesot spēcīgu sakņu pilsoniskajā sabiedrībā, tāpēc vairākums iedzīvotāju pamatoti uzskatot, ka partijas nepārstāv viņu intereses. «Tās ir mazas, un vairākums ar īsu mūžu. Nereti tās tiek dēvētas par interešu grupām,» sacīja A. Bērziņš un atgādināja par saviem priekšlikumiem. Tostarp bija aicinājums palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajiem spēkiem, par ko paredzamas vislielākās diskusijas.
Uz vaicāto, kāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodotie grozījumi vairākos likumos tik ilgi nav iekļauti darba kārtībā, tās vadītājs S. Dolgopolovs atbildēja, atsaucoties uz minēto konferenci. Deputāti vēlējušies to sagaidīt, un martā komisija varētu sākt skatīt projektus, kas vērsti uz partiju sistēmas uzlabošanu. S. Dolgopolovs personīgi partijas biedru skaita palielināšanu neuzskata par «labāko ejamo ceļu». Vispirms jau tāpēc, ka lielā partijā spice attālinās no ierindas biedriem. Arī valsts finansējumu S. Dolgopolovs piedāvā drīzāk paredzēt vēlētāju izglītošanai visā mediju telpā, kā arī skolās. Taču viņš piekrīt, ka partijai vajadzētu būt dibinātai vismaz gadu pirms vēlēšanām.
Deputāti izglītojas
Bijušais premjers Aigars Kalvītis konferencē piedalījās tāpēc, ka Valsts prezidenta veidotās ekspertu grupas regulāri konsultējas arī ar kādreizējiem valdību vadītājiem. Viņaprāt, problēma nav partiju biedru skaitā, bet gan ideju trūkumā. Sabiedrībai nav skaidri politisko spēku mērķi. A. Kalvītis cēloņus saredz tajā, ka daudziem savu jomu profesionāļiem, arī uzņēmējiem, noteiktie ierobežojumi liedz aktīvi piedalīties politiskajā darbībā. Asociētais profesors Daunis Auers konferencē esot norādījis uz kādu Latvijas parlamenta problēmu - tajā nav zinātniski pētnieciskās grupas, pie kuras deputāti varētu vērsties un noskaidrot, kādu ietekmi varētu atstāt viņu lēmumi. «Valsts tagad tiek pārvaldīta ar ierēdņu resursu,» secināja bijušais premjers.
Parlamenta pētnieciskās kapacitātes trūkumu Dienai uzsvēra arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), te saredzot Saeimas kancelejas atbildību. Var atgādināt, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) drīz pēc stāšanās amatā savu prioritāšu vidū minēja jaunas institūcijas - analītiskā dienesta - izveidošanu Saeimā. Taču, kamēr tā nav, komisiju sēdēs deputāti tincina uzaicinātās personas, lai izprastu darba kārtībā iekļautos jautājumus, ko otrdien sociālajā vietnē twitter.com ir pieminējusi arī Ilze Viņķele (Vienotība): «Nez vai bez Saeimas ir citas darbavietas, kur lielāko daļu laika var pavadīt, tirpinot citus cilvēkus, lai aizpildītu zināšanu caurumus.»