Nav nemaz nepieciešama laika mašīna, atliek, piemēram, aizbraukt uz tipisku netūristisku grieķu salu ar 16 000 iedzīvotājiem - Kalimnu, lai nokļūtu laikā pirms kādiem 20-50 gadiem.
Kalimnā reti kuram ir debetkarte, kur nu vēl kredītkarte. Jā, cilvēkiem ir karte bankā, bet konts lielākoties stāv neizmantots. Vairākums cilvēku, kuriem ir šīs kartes, ir uzņēmēji, ja nu kāds skaita naudiņu civilizētā veidā. Normālos apstākļos nauda tiek sasprausta un ielikta bikšu kabatā, lai katru reizi, par kaut ko maksājot, varētu dižoties, cik liels naudas žūksnis ir cilvēka īpašumā.
Ir arī citas lietas - vispārējā dzīves uztvere un savā ziņā pavisam konkrēts skats uz lietām un dzīvi bez vēlmes kaut ko mainīt, virzīties, attīstīties, bet pieņemt visu, kā ir, un tādā pašā garā turpināt kustēties. Un to var saprast, jo, paskatoties Hofstedes valstu raksturojumu, grieķiem ir izteikta socializēšanās nepieciešamība, komunikācija ir svarīgs elements, taču tajā pašā laikā grieķi izvairās no riska. Savā ziņā grieķi ir ļoti konservatīvi, līdz ar to rezervēti pret jauninājumiem, inovācijām, lietām, kas būtiski mainītu pašreizējo kārtību.
Vēl viens neliels konservatīvisma piemērs salās - joprojām pastāvošā matriarhālā sabiedrība, kurā ģimenes galva ir māte, kura nosaka visu ģimenē, vada sarunas precību jautājumos un izvēlas jeb nosaka, kādai jābūt atvases līgavai vai līgavainim.
Kā piemēru no dzīves varu minēt gadījumu, kad kādu manu paziņu vecāki gatavojās izslēgt no mantojuma, ja viņš turpinās attiecības ar britu tautības pārstāvi, lai gan pāris bija tiešām jauks un saskanīgs. Vecāku ultimāta un daļēji arī savas nepastāvības dēļ paziņa attiecības pārtrauca. Meitenes reakcija bija saprotoša, tomēr ar lielu vilšanās piegaršu.
Protams, nav īsti skaidrs, cik liela komunikācija ir starp Atēnām un Kalimnu ikdienā un vai šīs atšķirības ir apzinātā līmenī vai ne, bet pieļauju, ka kalimniešiem, kuri mācību vai citā nolūkā pārceļas uz Atēnām, ir diezgan pamatīgs kultūršoks. It kā pārceltos uz citu valsti.