Zied gan ārvalstu, gan Latvijas selekcijas dālijas - kopumā vairāk nekā 360 šķirņu, tajā skaitā 90 Latvijas selekcionāru radītas, kuru vidū, piemēram, selekcionāres Ritas Zaļās Parīzē godalgotās šķirnes Apelsīni sniegā un Lelle. Botāniskajā dārzā iespējams tikt arī pie profesionāļu padomiem un kādu no noskatītajām šķirnēm iegādāties, lai nākamgad tā priecētu pašu dārzā.
Tūkstošiem veidu
Dāliju dzimtene ir krāšņā Meksika, bet puķes ir izplatītas dekoratīvajos stādījumos daudzviet pasaulē, un tiek uzskatīts, ka uz Eiropu tās atceļojušas XVIII gadsimtā, kur arī tikušas pie sava nosaukuma par godu botāniķim ar uzvārdu Dāls (zviedrs Andreass Dāls). XIX gadsimta sākumā Anglijā radās pildītās un lodveida dālijas. 1850. gadā Vācijā izaudzē pirmo pomponu dāliju, bet 1872. gadā Holandē - pirmo kaktusu dāliju un 1899. gadā Francijā - pirmo apkakļu dāliju. Latvijā jau 1828. gadā Rīgas dārznieks Cigra piedāvājis 55 dāliju šķirnes. Cigram bijuši lieli nopelni krāšņuma augu un arī dāliju izplatīšanā Baltijā un Krievijā.
Šie ziedi patikuši daudziem dārzkopjiem un selekcionāriem, un pasaulē ir radīti vairāki tūkstoši dažādu dāliju šķirņu. Latvijā vieni no krāšņākajiem un daudzveidīgākajiem ir dāliju kolekcionāra Alvja Vītola stādījumi, tajos ir ap 250 šķirnēm.
Pareizi jāieziemo
Dālijas vislabāk stādīt pavasarī - maijā, bet rudens ir laiks, kad pareizi novākt un sagatavot stādāmo materiālu - dāliju gumus. Tos nevajag vākt, kad puķes vēl zaļo un zied, bet gan pēc pirmajām salnām - apmēram oktobrī. Nenobriedušiem gumiem ir maiga, vārīga miziņa, kas viegli atdalās no guma, - tādi ziemā slikti glabājas, jo izkalst vai sapūst.
Piemērotākie apstākļi gumu rakšanai ir sauss un vēlams saulains laiks - tad no tiem vieglāk notīrīt zemi, tā labāk nobirst, gumi ir sausāki. Ja gumi ir ļoti zemaini, tos var pat nomazgāt. Jānogriež laksti un jāapgriež arī saknītes. Gumus dala, tos sagriežot, tikai raugieties, lai uz katra posmiņa būtu pumpuru aizmetņi, no kuriem pasvasarī augt jaunajiem stublājiem un ziediem. Ja diena ir saulaina, gumu sadalīšanu un žāvēšanu var veikt ārā, jo ultravioletais starojums darbosies kā dezinfekcijas līdzeklis griezumu brūcītēm. Tas ir svarīgi, jo glabājot tajās var iemesties infekcija, puve. Jāraugās arī, lai stublājs ir pietiekami īss un tukšs, un izkaltis.
Gumus ieziemo, glabājot auduma maisā vai koka kastītēs, kurās sabērtas, piemēram, skaidas - tās nodrošinās optimālu sausuma līmeni un ventilēsies, jo aizsietā plastikāta maisā vai plasmasas kastēs ar vākiem gumi var sākt pelēt. Pavisam izkaltēt gumus arī nevar, tad tie neaugs. Gumus glabājiet pagrabā vai telpā, kurā gaisa temperatūra nav augstāka par +10 grādiem, citādi tie vai nu sažūs, vai sāks pāragri dzīt asnus. Atcerieties, ka dāliju gumi var šķist gardi pelēm un žurkām, tāpēc parūpējieties, lai līdz pavasarim tie nav sagrauzti.
Patīk rūpes un siltums
Dālijas stāda, kad zeme sasilusi, jo tās ir jutīgas pret salnām. Tām patīk intensīvi augt un ziedēt +19 +23 grādu temperatūrā. Dālijām nepatīk smilšaina augsne, tad jau labāk māls, bet ne smags. Barības vielas ir nepieciešamas - tas var būt komposts, humuss vai kūdras maisījums. Dālijām netīk arī skāba augsne, turklāt zemei jābūt irdenai, drenējošai. Puķēm nepatīk pārmērīgs mitrums un ēna, bet arī karsta, tieša saule lielāko dienas daļu nebūs piemērota, tāpēc dālijām dārzā izvēlieties vietu, kur ir daļējs noēnojums. Gumus pārvieto no glabātuves uz siltāku telpu jau februārī vai martā, izlasa bojātos, lai nevairojas slimības, un ļauj tiem pamosties pirms likšanas zemē. Vispirms gumus var iestādīt pagaidu mājvietā - nelielos puķpodos vai kastīties. Dienā, kad silts, tie atrodas ārā, bet vakaros tiek nogādāti telpās vai siltumnīcā. Tā dālijas labāk aklimatizēsies un straujāk nobriedīs ziedēšanai. Kad dālijas tiek stādītas ārā, jāatceras, ka gumus nedrīkst stādīt pārāk dziļi, citādi tie var nopūt. Optimālais dziļums ir ap pieciem centimetriem.