«Karstās vasarās telpās bija neciešama svelme - pat līdz 34 grādiem, bet logus nevarēja atvērt, savukārt ziemā salām nost,» stāsta kāda biroja darbiniece, kura lasītājiem vēlējās palikt anonīma. Sieviete strādā mazā kolektīvā, darbs saistīts ar datoru. «Protams, sūdzējāmies darba devējam, bet uz labo pusi nekas nemainījās. Atnāca strādnieki, kas izpētīja situāciju, un secināja, ka līdzēt neko nevar, jo tik mazā telpā ir pārāk daudz cilvēku un datoru. Lai kaut nedaudz varētu strādāt un sakopot domas darbam, no mājas uz biroju stiepām katrs savu ventilatoru. Tomēr arī tas nenesa gaidīto rezultātu - labi bija tikai tad, ja tika zem pūtiena, bet bija jāsargās, lai nesapūš sprandu. Vasarās gadījās, ka no karstuma uzpampa rokas. Ja nu svelme bija neciešama, darba devējs sūtīja e-pastus, lai tie, kuri var strādāt mājās, uz darbu nenāk. Ziemās no aukstuma puņķojāmies un klepojām.» Sieviete šādos apstākļos strādājusi četrus gadus. Darba devējs situāciju telpās mainīt nevarēja - veca ēka, nolietojušies logi, nekādas ventilācijas sistēmas, nācies meklēt citas biroja telpas.
Konflikts un dialogs
Valsts darba inspekcija visbiežāk saņem sūdzības par gaisa kvalitāti birojos - vai nu nav ko elpot, vai ir pārāk vēss. Valsts darba inspekcijas pārstāve Baiba Auzāne stāsta, ka likumos nav noteikumu, kas regulē darba apstākļus un vidi birojā. Uz visiem attiecas viens likums - par darba drošību. Jebkurā darbavietā jānorāda riski, kas apdraud darbinieka veselību. Un darba devējam ir pienākums nodrošināt darba apstākļus, kas nekaitē darba ņēmējam. Birojā veselības riskus rada darbs ar displeju; sēdošs darbs, tāpēc krēslam jābūt regulējamam; blāvs apgaismojums; stress - pārāk liela darba kņada - un citi apstākļi. Baiba Auzāne piebilst, ka iebildumus par neērtiem krēsliem darba inspekcija gan nav saņēmusi. Visvairāk sūdzas par karstumu birojā. Neapmierinātības gadījumā darba inspekcija vēršas pie darba devēja, noskaidro apstākļus un iesaka risinājumu, piemēram, ja birojā ir pārāk karsts, rosina ielikt kondicionētāju.
Darba apstākļiem telpā jābūt tādiem, lai tie netraucētu darba produktivitāti. Ja cilvēkam ir par karstu vai vēsu, tas jādara zināms pirmām kārtām jau darba devējam. Jāmēģina rast kompromisu un tikai tad, ja situācija neuzlabojas, jāvēršas darba inspekcijā vai arodbiedrībā, iesaka Baiba Auzāne. Dažkārt ir gadījumi, ka ar darba vidi un apstākļiem neapmierināts strādnieks konfliktus risina ar raidījumu Tautas balss vai Degpunktā palīdzību. Taču, izmeklējot saspīlēto situāciju, inspekcija konstatē, ka darba devējs nemaz nav zinājis, ka padoto neapmierina darba apstākļi.
Biroji, kas iekārtoti ap pērnā gada janvāri, pakļauti stingrākiem noteikumiem, tajos jābūt klimata regulējošiem mehānismiem, piemēram, kondicionētajam, žalūzijām, kas sargā no saules.
Jaunās ēkās vieglāk
Nordea bankas Saimniecības un iepirkuma daļas vadītājs Viesturs Buivids stāsta, ka birojos, kas atrodas jaunuzceltajā bankas ēkā, par darbinieka ērtībām ir daudz domāts. Ir gan regulējamie galdi, ergometriskie krēsli, kondicionētāji un citas komfortam svarīgas lietas. Taču viņš pārliecinājies - lai darbinieks būtu laimīgs, daudz svarīgāk par regulējamu galdu vai superērtu krēslu ir tas, cik daudz viņš jūt darba devēja rūpes par sevi. To visvieglāk novērtēt sadzīvē, piemēram, cik ātri tiks nomainīta izdegusi spuldzīte vai darbinieks saņems jaunu pildspalvu. Līdzīgās domās ir arī Baiba Auzāne, sakot, ka maza uzmanība no darba devēja, piemēram, krēslu paliktņu uzlikšana, maina visu darbinieku omu un klimatu birojā padara saulaināku.
Jautāts, par ko visvairāk sūdzas biroja darbinieki jaunuzceltajā Nordea ēkā, Viesturs Buivids saka - par gaisu. «Vienam par karstu, otram pūš virsū kondicionētāji.» Viņš stāsta, ka jaunas telpas ne vienmēr nozīmē, ka tur viss būs labākajā kārtībā. Paiet laiks, līdz telpas tiek pielāgotas darbinieku prasībām. Tāpēc svarīgi, lai par pārmaiņām, kas notiek vai notiks birojā, darbinieki ir brīdināti. Buivids min piemēru, ka pusgadu pirms pārcelšanās uz jauno bankas ēku darbinieki tika iepazīstināti ar informāciju - kur kas atradīsies, kur būs kabineti, kas mainīsies. «Vedām darbiniekus ekskursijās un ļāvām izburkšķēties par to, kas nepatīk pārmaiņās, un, kad pienāca lielā pārvākšanās diena, darbiniekiem lielu pārsteigumu un neapmierinātības vairs nebija.
Vai nozīme ir arī darba tehnikai, kas atrodas birojā? Ir, ja tā nestrādā tā, kā nākas, rodas liels stress. Tomēr darbinieks ir ar mieru paciest jelkādas neērtības, ja zina, ka tās ir īslaicīgas, pārliecināts Buivids.